Rausīši ar sieru un zaļajām olīvām

Kad bijām ciemos pie Elīnas, taisījām pīrādziņus no kārtainās mīklas – parullē mīklu drusku plānāku, apsmērē ar olu, pārbārsta ar sieru, sarullē un sagriež mazos kumosiņos. Kundziņš tobrīd nebija klāt, bet, kad viņam tos pasniedzām, dēvējot par pīrāgiem, viņš rauca degunu. Pīrāgiem jābūt kā pīrāgiem, bet šis esot kas pavisam cits. Tikko tos nosauc par rausīšiem, viss ir kārtībā, bet nevajag atņemt godu pīrāgiem.
Kamēr karsti, rausīši vienā momentā pazūd no pannas, bet, ja kaut kas paliek pāri, nākamajā dienā garšos vēl labāk, jo olīvas ar sieru pa nakti būs sadancojušās.

Kārtainā mīkla

Pēc raidījuma, kur Sirmais taisīja kārtaino mīklu, man arī radās liela vēlme pamocīties. Tas, ka viņš teica, ka kārtainā mīkla prasa vairāku stundu ņemšanos, mani nenobiedēja. Nevaru tagad saprast – diemžēl vai par laimi. Tā nu ķēros pie darba.

Recepte:
500 grami miltu
500 grami sviesta
200 grami ūdens
25 grami etiķa
drusku sāls un cukurs

Pīrāgam nabagam abi gali apdeguši

Kad teicu kundziņam, ka gribu uzcept pīrādziņus, viņš bija visai izbrīnīts, jo neesot Ziemassvētki. Nu jā, mana mamma pīrāgus cep Lieldienās, Jāņos un Ziemassvētkos. Vecmamma no rīta sataisa mīklu un mamma cep pīrāgus. Es parasti pamostos uz to laiku, kad speķa pīrāgi sāk neizturami kārdinoši smaržot.
Pirmo reizi pati cepu iepriekšējos Jāņos – vecmammas vadošiem norādījumiem sekojot uztaisīju mīklu. Man jau šķiet, ka mīkla ir pats trakākais, tālāk jau īzī pīzī.

Brīvdienu plāni

Brīvdienu kulināro piedzīvojumu plāni vēršas plašumā. Biju domājusi uztaisīt kārtaino mīklu, bet laikam cepšu kārtīgus pīrāgus. Un kanēļmaizītes, un magoņu, un ķimeņu bulciņas. Kad kundziņam jautāju, kā viņam šķiet, ko es garšīgu esmu izdomājusi brīvdienām viņš sāka ar visai apšaubāmiem minējumiem: tītars (es teicu, nē kaut kas mazāks), cielava (nu, nē, kaut kas cits!), sesks. Tad mana jautrā pacietība bija galā, un izklāstīju savu plānu par pīrāgiem. Viņš bija izbrīnīts, jo neesot taču Ziemassvētki. Man jau gribētos vēl visu ko uztaisīt. Tāpēc iešu rīt uz tirgu pēc gaļas un visādiem citiem produktiem.

Kārtainās mīklas bulciņas

Pēc Sirmā izdarībām svētdienas rīta raidījumā, uzķēros uz akcijas preci un nopirku Stokmanā kārtaino mīklu, un vakar uzcepu siera un kanēļa maizītes. Mīklas nosaukumu neatceros, bet tā bija vienā gabalā un salocīta, ne kā Tešla – pa smukiem gabaliņiem. Pusi no mīklas parullēju plānāku, apziedu ar kausēto sieru, pārbēru ar rīvētu sieru, pārkaisīju ķimenes un sāli. Sarullēju, sagriezu ripiņās, saliku uz pannas, apsmērēju ar olu. Man nenoveicās ar cepampapīru, laikam kaut kāds ne tāds, katras bulciņas apakšā drusku pielipa. Tāpēc sanāca man siera-papīra bulciņas. Kad cepu kanēļa maizītes, biju gudrāka – liku vienkārši uz pannas, bez cepampapīra. Kanēļa bulciņas taisīju tāpat kā siera, vienīgi iekšā bēru kanēli, cukuru, drusku margarīnu pasmērēju. Taču to laikam nevajadzēja darīt, mīkla jau tāpat bija trekna. Sanāca garšīgi, bet man kaut kā Tešla labāk patīk, bet var jau būt, ka vaina tajā, ka mīklu vēl rullēju, nevis taisīju trijstūrīšus kā citas reizes.

Nu neko, brīvdienās būs iemesls saņemties un uztaisīt īsto kārtaino mīklu. Esmu arī Stokmanā noskatījusi filo mīklu, un ir liela, liela vēlme izmēģināt.