Burkānu kēkss bez glutēna

Oktobra BBC Good Food uzķēros uz bezglutēna burkānu kēksu. Esmu to meģinājusi arī ar kabaci un ķirbi, bet visu laiku viena problēma – kēkss slikti turas kopā. Iespējams, tā vienkārši ir vai arī pie vainas parastajos veikalos nopērkamais bezglutēna miltu maisījums. Beidzot pieliku klāt drusciņu ksantāna sveķu un efekts pavisam cits – nevar pat pateikt, ka milti nav parastie kviešu.
Tiesa gan, ir vēl viena aizķeršanās. No parastiem miltiem cepot, nekad nav bijis tā, ka rozīnes, rieksti un citi našķi nogrimtu pašā apakšā – ar šiem miltiem gan tā sanāk, arī šoreiz.

Kēkss ar rumā mērcētām rozīnēm

Šis tiešām ir vis-vis-visgaršīgākais kēkss pasaulē! Sanāk vienmēr un lielās ar ēdāju komplimentiem. Laikam pati svarīgākā šī kēksa sastāvdaļa ir rumā izmērcētas rozīnes. Vislabāk, ja tās ar alkoholu aplietas iepriekšējā vakarā. Ir gadījies arī izmantot nedēļu reibušas rozīnes un dzērvenes, tad tas sāk līdzināties Ziemassvētku kēksam.
Pamatrecepte nāk no mammas pavārgrāmatas, kur šis nosaukts par studentu kēksu. Man gan nav ne jausmas, kāpēc to tā sauc, jo no citiem grāmatā atrodamajiem kēksiem šis ir visbagātīgākais.

Parasts kēkss

- Kas tas par kēksu?
- Parasts kēkss.
- Kā, parasts kēkss?
- Nu, pavisam parasts, pēc receptes, neko klāt neliku.
Kā izrādās, ar parasts viipsna saprata, ka no paciņas.
Teju vai apskaitos, ka par mani tā padomāja!
Kēkss ir ļoti līdzīgs šim, bet šoreiz strikti pieturējos pie receptes.
Baigi jocīgi – nākamajā dienā kļuva pavisam ciets, parasti jau nākamajā dienā kēksam nekādas vainas, bet šoreiz varēja teju vai mest pret sienu.

Burkānu kēkss

Šis bija teju vai pirmais ēdiens, ko iemācījos gatavot. Aiz maizītēm un vafelēm. Burkānu kēksu man ierādīja kulinārijas pulciņā, tad es droši vien gāju kādā piektajā klasē. Un recepte izturējusi visu šo laiku, un bieži vien izpelnījusies ļoti atzinīgus vārdus. Pat mamma, kura neēd termiski apstrādātus burkānus, to ēd slavēdama.

Lielais kēkss

Ledusskapī bija aizķērusies mazā paciņa paniņu – dzert vairs nevar, bet ārā liet žēl. Tā nu izdomāju uzcept kaut ko kēksveidīgu. Atradu recepti, bet tur vajadzīga tikai glāze paniņu. Tāpēc nolēmu receptes apjomu dubltot. Taču, kad aizgāju līdz ledusskapim, izrādījās, ka olas ir tikai divas. Nu neko, taisīju visu kā iecerēts, tikai četru olu vietā bija divas. Nekādas vainas. Aprikožu plātsmaize jau parādīja, ka var iztikt pavisam bez olām. Pieliku vēl saldētus ķiršus, kanēli, magones, kokosriekstu skaidiņas un apbārstīju ar mandeļu skaidiņām. Man jau parasti gribas sajaukt kopā visu iespējamo.

Kēkss ķieģelīša formā

Kad man vakar radās bažas, ka kēkss bez cepamā pulvera varētu neizdoties, izmisīgi meklēju, ko varētu uzcept vietā. Taču izrādījās, ka man ir tikai viena ola. Ņēmu talkā manu mīļāko lasāmvielu – Dzidras Zeberiņas grāmatu Ģimenes pavards – un tiku līdz receptei Sacepums bez olām.  Improvizējot sanāca tiešām burvīgs kēksveidīgais, man pašai šķiet, ka tas ir garšīgākais, ko jebkad esmu uzcepusi.

Sāļais burkānkēkss

Rīt jādodas ciemos, tāpēc izlēmu uzcept burkānkēksu. Man ir divas versijas – saldā un sāļā, šoreiz to otro, jo bijušajam šefam gaļas un siera kēkss labāk iet pie dūšas.

Viss baigi vienkārši – neliek cukuru un samet kopā visu, kas ledusskapī.

Recepte:
daži rīvēti burkāni (kādi 300 grami)
dažas ēdamkarotes eļļas (kādi 30 grami)
trīs olas
čili pipari, melnie pipari, sāls, visādi kaltēti garšaugi
saulespuķu sēklas, sezama sēkliņas
150 grami krējums
pusotra tējkarote cepampulveris
pus paprika
250 grami gaļas
200 grami rīvēts siers
400 grami miltu (puse uz pusi parastie ar smalkajiem)

Uzkarsē cepeškrāsni, pa to laiku visu smuki sajauc kopā – rīvēti burkāni, eļļa, olas, garšvielas, sēklas, paprika, gaļa, siers, krējums. Pieber miltus un cepamo pulveri, ieliek kēksa formā, pārber vēl pāri sieru, ķimenes un ķirbju sēklas un krāsnī iekšā. Atzīšos – es šoreiz aizmirsu par cepamo pulveri. Nu gadās.

Vienkārši kēkss

Svētdienām taču piestāv rosība virtuvē, lai arī cik maza tā būtu. Lēmu par labu kēksam no savas lielās pavārgrāmatas. Kamēr Kaspars man izklāstīja glaimu terorijas un citēja dažādus aforismus par tiem, es saputoju margarīnu ar cukuru, pielēju drusku iesala ekstrakta, kas bija aizķēries ledusskapī, piesitu olas, drusku sāli, vaniļas cukuru, pierīvēju citrona miziņu un piespiedu citrona sulu, pielēju pienu, piebēru miltus, kartupeļu cieti un cepamo pulveri, vēl arī biezpienu, magones un saulespuķu sēkas, kas nebija minētas receptē, arī iesala ekstraks nebija. Taču man trūka drosmes visu darīt precīzi kā receptē. Vēl pie tam, grāmatā taču bija minēts – pamatrecepte. Tāpēc arī liku klāt to, kas garšo. Vēl daļu mīklas sajaucu ar kakao, un tā sanāca raibais kēkss.

Pierīvēt citrona miziņu vai piepilināt to aromātisko eļļu – cik liela gan ir atšķirība! Protams, ar īstu miziņu ir daudz labāk – visa māja smaržo pēc citroniem. Bet nu, pēc garšas… Visprecīzāk pateica kolēge Jana – ēdams ir. Nekā īpaša, pie tējas vai kafijas gan noteikti ir gana labs. Pie tā arī paliksim.

Recepte:
250 grami margarīna
250 grami cukura – es ņēmu 150 gramus cukura un 150 gramus iesala ekstrakta
četras olas
drusku sāls
vaniļas cukurs, citrona miziņa, cirona sula
500 grami miltu – 375 grami kviešu miltu, 125 grami kartupeļu cietes
150 grami piena
paciņa vājpiena biezpiena
cepamais pulveris
50 grami magoņu
50 grami saulespuķu sēklas
dažas ēdamkarotes kakao

Visu smalki sarēķinot, sanāk, ka kēkss izmaksāja aptuveni Ls 2.70. Mans darbs, fotosesija, elektrība un plīts amortizācija šajā summā nav iekļauta.

versija par kēksu

Nujā. Nenocietos un nesagaidīju, kamēr mamma atbildēs uz telefonu par to, kā viņa vakar cepa kēksu, un izdomāju, ka eksperimnetēšu ar magonēm un kokosriekstu skaidiņām. Nu visu to, kas atrodas virtuves atvilktnēs.

Pēc maniem pieņēmumiem, kam nu vajadzētu būt īstā kēksā, sajaucu margarīnu, cukuru, olas, saldo krējumu, sodu un miltus. Un piegāzu labi daudz magones un kokosus. Sajaucās tāda biezāka mīkla nekā ierasts kēksam, pie tam pamanījos cepamo piededzināt. Tagad ņēmu ārā no formas, viss izjuka. Garša jau laba, bet kaut kā ne pārāk turas kopā. Laikam par daudz taukvielu. Nu neko, gan jau kundziņa vai manējie kolēģi apēdīs.