Mēģinu pieķēpāt pannu

Šovakar izdomāju uztaisīt maztauku mafinus. Šoreiz visu centos darīt pēc Antuanetes receptes – vienā bļodā sajauc divas tases miltu (2×170 grami), tasi cukura (100 grami), pustējkaroti sodas un pustējkaroti sāls, bet otrā sajauc vienu lielu olu, trīs ēdamkarotes eļļas (svari rādīja, ka tie bija 15 grami) un tasi piena (250 grami). Es vēl pieliku kanēli un magones, vaniļas vietā vaniļas esenci. Sanāca divpadsmit mazi un vēl četri drusku lielāki mafini, godīgi sakot – tādi ne pārāk izskatīgi. Bet garšai ne vainas, vabūt vienīgi sāls par daudz. Šos varētu pamēģināt ar šovasar pašas lasītajiem ķiršiem, kas aizķērušies saldētavā. FD vienību skaits – 22.5.

Un vakariņām un rītdienas pusdienām darbā cepeškrāsnī uzcepu kotletes un kartupeļus. Pirmo reizi taisīju kotletes, ko necep uz pannas. Tā jau baigi forši – nekādas eļļas, ieliec cepeškrāsnī un aizmirsti. Iztek gan padaudz tauku, kas pieķēpā pannu. Un vispār jau tās kotletes es cepu bišk par ilgu un tās sanāca tādas pacietas.
Es gan pamatīgi noraudājos, cenšoties maltajai gaļai piemānīt sīpolus – gaļas mašīnas man nav, tāpēc spiedu sīpolu… khem, nu jā – ķiplokspiedē. Ilgi, grūti, asaraini. Beigās neizturēju un pievienoju tikai kādu ceturtdaļu no visa sīpola.

Mans lielais atklājums ir bietes. Cik gan gadus es esmu dzīvojusi tumsībā, domādama, ka man bietes negaršo! Tā normāli saprātīgā vecumā pamēģināju darba ēdnīcā, pagājušā nedēļā nopirku konservētas, šodien – vārītas. Sarīvēju, pieliku jogurtu bez piedevām, sāli, piparus, ķiploku un viss! Tiešām ļoti garšīgi. Vēl garšīgāk, protams, ir ar majonēzi.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s


%d bloggers like this: