Zupa ar teļa gaļu un lēcām

Šodien kā kārtīga dāma biju tirgū sapirkties – gaļu un visādus labumus cepumiem, kūkām, kēksiem. Kopš pavisam nesen pirmo reizi pagaršoju šķelto zirņu zupu ar teļa gaļu, tā ir mana šīs ziemas favorīte. Tā nu vārīju gaļu, un, kad tā bija gatava un izņēmu ārā, lai sadalītu mazākos gabaliņos, meklēju plauktā zirnīšus, ko likt klāt. Liels bija mans pārsteigums, kad izrādījās, ka visi šķeltie zirņi apēsti. Slinkums iet ārā no mājas bija milzīgs un tas man lika pielikt lēcas. Citādi tās visu laiku vientuļi sēdēja virtuves skapīša stūrī tā arī nekad neizmēģinātas. Tad nu šis laikam bija lēcu virums ar teļa gaļu. Garšīgi jau, bet tās lēcas – nu tā. Prasās klāt vēl kāds kartupelis, burkāns. Ēst jau var, bet ar zirņiem ir pavisam cita lieta, tiem neko citu nevajag.

Ciemos bija atnācis Andis. Viņš ir krietni aizrāvies ar jogu, un pastāstīja, ka pie visiem pārkšaugiem jāliek karijs – lai nepūstos vēders. Neesmu īsti pārliecināta, vai lēcas ir pākšaugi, bet gan jau, ka ir. Tāpēc pieliku ne vien tradicionālo sāli, piparus un lauru lapas, bet arī drusku karija pastas.

Bija man kādi 700 grami teļa gaļas, tirgū par to samaksāju ap Ls 1.80. Un lēcas? Tik sen pirktas, ka pat neatceros, cik maksāja. 400 vai 500 gramu paciņa laikam bija ap latu, te aizgāja puse. Tā lūk.
Teļa gaļas zupa ar lēcām

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s


%d bloggers like this: