Pēc raidījuma, kur Sirmais taisīja kārtaino mīklu, man arī radās liela vēlme pamocīties. Tas, ka viņš teica, ka kārtainā mīkla prasa vairāku stundu ņemšanos, mani nenobiedēja. Nevaru tagad saprast – diemžēl vai par laimi. Tā nu ķēros pie darba.
Recepte:
500 grami miltu
500 grami sviesta
200 grami ūdens
25 grami etiķa
drusku sāls un cukurs
(more…)
No tarte au negro palika pāri trīs olas baltumi. Tā nu izdomāju uztaisīt olbaltumu cepumus. Ja nu kas, baigi garšīgos olbaltumu cepumiņus dod Wok cafe pie tējas.
Patiesībā jau sanāca baigi garšīgi, man patīk tādi, kam drusku ķepīgs viducis. (more…)
Nākamais meistardarbs no svētdienas cepiena. Taisīšu es citronu pīrāgu jeb tarte au citron! Recepte atrasta, sastāvdaļas sapirktas. Jācep tikai.
Uztaisīju mīklu, atpūtināju ledusskapī, ieliku formā. Viss forši. Kamēr cepu, gatavoju pildījumu. Viss lieliski. Izcepu groziņu, izņēmu, piepildīju ar cironu krēmu un… ieliku cepties. Kā izrādās, tā nevajag darīt, ja esi nolēmis pagatavot citronu pīrāgu. Nevajag! Citādi sanāk tarte au negro. Ar pildījuma ielikšanu groziņā receptei vajadzētu beigties, bet es pēc desmit minūšu cepšanas novīpsnāju, kā tad receptē nav pateikts, cik ilgi un kādos grādos jācep, un konstatēju, ka mans skaistais pildījums, kas bildītē rādījās smuki dzeltens, kļuvis brūni melns. Un tad actuale man tā klusi pajautāja – varbūt nemaz nebija jācep? (more…)
Tātad, visupirms iemēģināju roku kūkā, ar ko sagaidīt vecākus pēc suņu izstādes. Biju domājusi sākt ar citronu pīrāgu, bet tad nolēmu uzcept kakao kūku, kas jau ir bildēta, un tad, kad atnāks actuale ar kameru, cept citronpīrāgu. Domāts – darīts.
Bet, ak vai! Izbeidzies kakao. Ko nu, ko nu? Es taču esmu gudra, un uzcepšu kūku, bet kakao vietā likšu kafiju. Ideja brīnišķīga. Daru visu kā pēc receptes, ielieku cepties un gaidu rezultātu. Kaut kā ilgi cepās. Protams, es vairs neatceros ne cik grādos, ne cik ilgi cepu, taču, kad pabakstīju maliņu, iesmiņš bija sauss un ņēmu ārā. Uzkaisīju baltās šokolādes glazūru, tā smuki izkusa un laime pilnīga. (more…)
Vakar izgāzos pamatīgi, un nevis tikai vienu reizi, bet četras. Vispirms uzcepu kūku ar jēlu vidu, tad tarte au negro, pēc tam cerības nebija zudušas un sanāca makroflekss, bet pašā noslēgumā piecu stundu darbs pie kārtainās mīklas vainagojās ar ne-panākumiem.
Bet par visu pēc kārtas nākamajos ierakstos.
Šie kokosriekstu cepumi sanāca pavisam citādi nekā tie, ar ko dikti noķēpājos. Šie ir mitri, lipīgi, ne pārāk saldi, cukuru droši varētu likt vairāk. Ā, nu jā – es pieliku rīvētu liela citrona miziņu un piespiedu arī sulu. Protams, es taisīju divreiz lielāku porciju, un sanāca paliela bļoda ar cepumiem.
Recepte:
100 grami margarīna
četras olas
180 grami cukura
rīvēta citrona miziņa un sula
400 grami kokosriekstu skaidiņas
Margarīnu katliņā izkausē un drusku padzesē, piejauc olas, cukuru un citrona miziņu un sulu. Beigās piemīca kokosriekstu skaidiņas. Uz pannas, kur ieklāts cepamais papīrs, liek cepumiņus un cep augšējā krāsns nodalījumā 180 grādos. Ar šiem cepumiem ir tas pats, kas ar biezpiena – cepot pa vidu, apakša piedeg un augšiņa neapbrūnē.
Tikko ar mammu skatījāmies fotoreceptes. Visforšākais, protams, ir kaķis katras receptes beigās. Soļanka gandrīz tāda pati, kā mamma vakar vārījusi, bet visvērtīgākā ir atmiņas uzjundīšana par kārtīgām pildītām pankūkām. Kad man būs gaļas mašīna, uztaisīšu. Svēti nosolos.
Man ik pa laikam galvā veidojas saraksts, ko man gribētos savā virtuvē. Tad nu lūk:
– gaļas mašīna,
– smuks kūkas tureklis uz kājas,
– labi trauki, kur ēdienu bildēt,
– piesta,
– sulu spiede,
– kūku dakšiņas,
– mazā kūkas forma, lai var cept tādas tortes, kas pavārgrāmatās un nebūtu jāpārrēķina uz lielākām,
– smuki glāžu komplekti,
– silikona paklājiņš rullēšanai,
– picas nazis,
– riekstiņu formiņas.
Gan jau gribētos vēl viskautko. Tagad piemirsies. Tikai tad vajag arī vismaz trīs reizes lielāku virtuvi.
Papildinājums:
– vecā vafeļpanna, ar ko taisīt kraukšķīgās vafeles. Ideālā variantā arī to, no kuras sanāca biezākas un mīkstākas vafeles,
– sietiņš miltu sijāšanai,
– saldējumkarote,
– rīsu katliņš,
– vismaz viens labs katliņš,
– vismaz viena laba panna,
– saldējuma aparāts,
– trauciņi, kuros taisīt Crème Brûlée,
– sautējamā pīle.
Kad teicu kundziņam, ka gribu uzcept pīrādziņus, viņš bija visai izbrīnīts, jo neesot Ziemassvētki. Nu jā, mana mamma pīrāgus cep Lieldienās, Jāņos un Ziemassvētkos. Vecmamma no rīta sataisa mīklu un mamma cep pīrāgus. Es parasti pamostos uz to laiku, kad speķa pīrāgi sāk neizturami kārdinoši smaržot.
Pirmo reizi pati cepu iepriekšējos Jāņos – vecmammas vadošiem norādījumiem sekojot uztaisīju mīklu. Man jau šķiet, ka mīkla ir pats trakākais, tālāk jau īzī pīzī. (more…)
Paceļu ķepiņas un eju tīrīt virtuvi. Sēnīšu cepšanas rezultāts ir bardaks, smirdīga virtuve, piedegusi panna un aptuveni četri cepumi. Pēc trešās pannas padevos, mīklu sapildīju mafinu formiņās un izcepu tāpat. Tagad es nebrīnos, kāpēc mamma šos cepumus diez ko bieži necepa un ar tādu vēlību atdeva man pannu.
Ja pēc tik iedvesmojoša stāsta gribat izmēģināt, te arī recepte:
200 grami margarīna
200 grami cukura
trīs olas
trīs ēdamarotes krējuma
sāls
320 grami miltu
cepamais pulveris
Izkausē margarīnu, pieliek cukuru un visu pārējo. Un mēģina cept. Zinātāju iedrošināta, mēģināju cept vienkārši uz elektriskās plīts. A nesanāca.
uwa gatavo 