Biešu kūka

Vakar pastkastītē atradu jauno Ievas virtuvi. Žurnāls pēc sava pirmā vakara virtuvē jau krietni zaudējis formu, lapa, kur bija kūkas recepte, nopilējusi ar eļļu un uz tās piekaltis kanēlis. Sušķis esmu, sušķis būšu. To nevar izdzīt – tāpat kā niķi no cepeškrāsns pannu ņemt nevis tā normāli ar virtuves cimdiem, bet gan ar dvieli, caur kuru vienmēr apdeg pirksti. Es gan ar to nelepojos.

Pagājušajā žurnālā bija burkānkūka, šoreiz – biešu kūka. Tiešām garšo lieliski! Visi, kuri ēda, slavēja. Un to es nesaku tikai tāpēc vien, lai sevi palielītu. Kūka mitra, forša, salda. Nu tieši kā nākas. Vienīgi man nesanāca tik bieza kā žurnālā. Iespējams, man ir lielāka kūkas forma.

Joki gan sanāca ar glazūru. Uzmanīgi nosvēru krējumsieru, sviestu, pielēju citrona sulu, pieliku pūrecukuru… un kaut kas nav tā, baigi šķidrā. Skatos receptē – protams, jāņem 1/4 citrona sulas nevis visa, kā darīju es. Tad nu miksēju vēl klāt pūdercuku un visādi citādi izdarījos, bet tik un tā glazūra nesanāca tāda, kā vajadzētu. Nu man jau vispār reti kas sanāk tā, kā vajadzētu. Un vēl. Lejot glazūru uz kūkas, tā krietni notecēja un beigās uz viipsnas apgleznotā kuba bija grēku plūdi, cukursīrups bija nevaldāms un tecēja uz visām pusēm.

P.S. Kundziņš palūrēja pār plecu, ko es te rakstu, pajautāja: tā ir biešu kūka? Laikam viņš tā arī šo kūku nenogaršos.

Recepte:
biete
100 grami konservētu ananāsu
pusotra glāze miltu
pusglāze eļļas
150 grami cukura
divas olas
tējkarote vanilīncukura
tējkarote cepamā pulvera
pustējkarote sodas
tējkarote kanēļa (man bija kādas divas vismaz)
naža gals kardamona
šķipsniņa sāls
sauja sukāžu vai žāvētu augļu

Glazūrai:
75 grami krējumsiera
pusotra ēdamkarote sviesta
pusglāze pūdercukura
1/4 citrona sula

Vispirms iesēdz cepeškrāsni uz 180 grādiem un sāk strādāt. Receptē paredzēts bieti izvārīt pusgatavu, nomizot, atdzesēt un sarīvēt. Es ņēmu pirkto veikala bieti, ko atlika vien sarīvēt. Pieliku 200 gramus ananāsa, pārējie lēnām apēdās. Citā bļodā samaisa miltus, cepamo sodu, cepamo pulveri, kardamonu, sāli, kanēli, pievieno sukādes vai žāvētus augļus. Man bija devīga sauja rozīņu, ko aplēju ar drusciņu ruma, kas bija aizķērusies plauktā. Tagad gan viss alkohola plaukts sauss un tukšs. Miltu maisījumam piebēru arī kurkumu – Andis stāstīja, ka katram produktam ir labās un sliktās īpašības un ir garšvielas, ar ko slikto nomākt. Tātad, miltiem vienmēr vajag piebērt kurkumu. Varbūt tāpēc arī bija tik garšīgi. Tad vēl vienā bļodā (kopā sanāk pieķēpāt trīs bļodas) sakuļ olas ar cukuru, pielej eļļu un iemaisa bietes un ananāsus. Tad ber klāt miltu maisījumu, sajauc un lej formā, sanāk tāda pašķidra mīkla. Receptē teikts, ka formu vajag izklāt ar cepamo pulveri. Kad izcepu, sapratu kāpēc tā – kūka visai labi pieķērās formai.

Kūka cepas kādu stundu. Kad gatava, izņem ārā, atdzesē. Ar blenderi sakuļ visu glazūrai vajadzīgo un ziež virsū. Ja iztiek bez tādiem pārpratumiem, kā man gadījās, tad nekādiem plūdiem uz galda nevajadzētu būt.

Man gan ir viens jautājums. Nekad nebija gadījies, ka receptē paredzēts likt gan sodu, gan cepamo pulveri. Kāpēc te jāliek abi?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s


%d bloggers like this: