Maize maizīte

Visapkārt runā par pašceptu maizi, speciālajām krāsnīm un to, cik forši iekosties siltā rikā. Atceros, kā vecmamma vasarās ES (Eglāju Savienībā) cepa maizi – lielajā abrā, sviedriem līstot, mīcīja mīklu, lika uz lizes un šāva iekšā lielajā maizes krāsnī. Priekšpusē cepās karaša, un izkasnīti nolika ieraugam nākamajai reizei. Bērni varēja drusku piedalīties, taču nedrīkstēja virināt durvis. Vai nu istabā iekšā vai ārā. Atceros vēl senākas vasaras – vecvecmamma cepa maizi,tad bērni drīkstēja tikai stāvēt maliņā un skatīties. Vajadzētu šovasar pierunāt vecmammu uzcept maizi – būtu četri lielie kukuļi, ko brālēns sauca par balto rupjmaizi.

Arī es šodien pati savām mazajām rociņām pirmo reizi uzcepu maizi. Biju iegājusi mazajā sojas produktu bodītē Dzirnavu ielā, un pamanīju gatavos miltu maisījumus maizes cepšanai. Var cept gan parastajā cepeškrāsnī, gan maizes krāsniņā. Nopirku trīs dažādas paciņas – pilngraudu, ar ķirbju sēkliņām un vitalmaize. Vakar no rīta cēlos un mēģināju, kas no tās puskīlo paciņas sanāks. Ieber bļodā miltu maisījumu, pielej 340 gramus ūdens, samīca. Apklāj ar pārtikas plēvi, atstāj uz pusstundu. Tad apbārsta ar miltiem, ar slapjām rokām izveido kukulīti un novieto siltā vietā. Vai nu ik pa laikam jāaprasina ar ūdeni vai jāapklāj ar pārtikas plēvi. Es laistījos ar ūdeni un liku zem radiatora. Kad kukulītis bija izaudzis, liku krāsnī. Vispirms desmit minūtes uz maksimumu, atlikušo laiku – uz 200 grādiem. Uz paciņas rakstīts, ka jācep 45 – 60 minūtes. Es, protams, nevarēju sagaidīt un ņēmu ārā pēc 45 vai 50 minūtēm. Laikam bija drusku negatava, bet apēdās jau tik un tā. Es pirmoreiz izcepu maizi!

67 santīmi, pāris stundas un silta maize galdā.

Šodien mēģināju vēlreiz. Neliku zem radiatoriem, bet gan sildīju cepeškrāsnī, kas ieslēgta uz minimālo temperatūru, un cepu ilgāk – stundu. Šoreiz darīju kā vecmamma – pēc izņemšanas no krāsns aprasināju ar ūdeni.