Ko lai uzdāvina? Meduskūku!

Izmisums. Ko lai uzdāvina cilvēkam, kam neko nevajag un to, ko viņš gribētu, nevar atļauties? Kūku. Tādu kūku, kurā ielikt visu savu mīlestību – meduskūku.
Uz lielākiem svētkiem mamma vienmēr cep meduskūku. Visbiežāk tas notiek vakarā, kad neviens netraucē – virtuves vidū tiek izvilkts galds un notiek dzīva rosība. Ķēpīgi, piņķerīgi, nogurdinoši. Bet rezultātu visi vienmēr slavē. Tā nu es izlēmu ķerties klāt mammas lieliskajai meduskūkas receptei.

Slimnieciņa vakariņas

Slimnieciņa vakariņas ir lašmaizītes. Jo es to tiešām esmu pelnījusi. Maize+sviests+lasis. Šī bija kūpināta zivtiņa, tāpēc iztiku bez sāls, pipariem un viskā tāda. Un sīpolu trūkums mani absolūti netraucē – es tos neēdu un visdrīzāk kādu laiku vēl neēdīšu.

Slimnieciņa pusdienas

Visbiežāk jau mammas bērnus lutina, kad viņi ir slimi. Tagad esmu nevesela, pie mammas tā pa īstam vairs nedzīvoju un cenšos pati sevi izklaidēt. Kad vissriebjasvissirslikti, iepriecina ēdiens. Protams, var jau strīdēties un teikt, ka tas liecina par nez kādām psiholoģiskām problēmām, taču – ēst ir forši, garšīgi un priecīgi. Tāpēc manas vakardienas un šodienas pusdienas ir mocarellas tipa siers ar tomātiem, pārbērts ar sāli un pipariem. Protams, piestāvētu arī baziliks, bet svaigā nav un sausais kaut kā ne pārāk labi iet klāt.

Vaniļas mērce

Pie šokolādes krēma piedien vaniļas mērce. Pat nevis piedien, bet ir absolūti nepieciešama. To saprotot, izmeklēju visu internetu. Protams, receptes variē – vienā teikts, ka vajag puslitru piena vai saldā krējuma (!!!) un četrus olu dzeltenumus, citā – litrs piena un divi olu dzeltenumi. Vienā vaniļas cukurs, otrā – vaniļas pāksts. Apjuku ne pa jokam. Riskēju un taisīju it kā vienkāršāko variantu, kas sanāca gana labs.

Recepte:
litrs piena
divi olu dzeltenumi
četras ēdamkarotes cukura
vaniļas cukurs

Baltās šokolādes-apelsīnu krēms

Šokolādes krēms sanāca lielisks. Atvilktnē mētājās baltās šokolādes klucītis, ko pirms kāda laika biju nopirkusi tirgū, tā nu nolēmu izmēģināt balto versiju. Ar pierīvētu apelsīna miziņu. Iznāca labi. Tiesa gan, krēms tā kā noslāņojās – virspusē bija maigāks un gaisīgāks, bet apakšā stingrāks un ar intensīvāku garšu. Nezinu, kāpēc tā sanāca. Vesijas ir divas – ne tajā brīdī pielikts želatīns vai arī apelsīna miziņas pie vainas, jo tās nosēdās trauka dibenā. Bet nekādas vainas. Garšīgi. Un šoreiz zināju, ar ko pasniegt – ar vaniļas mērci. Tiešām garšīgi.

Pats garšīgākais biezpiena sacepums

Pāris reizes esmu taisījusi biezpiena sacepumu, bet katru reizi bijis tā – it kā labi, bet tomēr otrreiz to negribētos ēst. Bija iepircies drusku biezpiena, tāpēc vakar pašķirstīju Mildastantes pavārgrāmatu un, nedaudz variējot, tapa pats garšīgākais biezpiena sacepums. To es saku, liekot roku uz savas godīgās sirds.

Gumijgaļa

Bija man cēla doma uztaisīt steiku, kas pazuda brīdī, kas nopirku lielopa šķiņķi nevis fileju. Bet centos jau dikti – sagriezu smukās šķēlēs, apsālīju un appiparoju un liku uz pannas cepties. Nebūs steiks, būs vienkārši uz pannas cepts liellopiņš. Pēc minūtēm četrām apbrūnēja viena puse, apgriezu uz otriem sāniem. Sapratu, ka gaļa jau gandrīz mella, bet ēst tādu vēl nevar.

Daudz laimes dzimšanas dienā, Ingrīda!

Uzcepu mandeļkūku par godu kolēģes dzimšanas dienai. To pašu kūku, kas iepriekšējā reizē drusku piedega un bija tāda kā plātmsmaize. Apaļā forma kūku padara kūciskāku, vismaz man tā šķiet. It kā jau sanāk mazāka, taču izskatās krietni labāk. Šoreiz taisīju pēc priekšrakstiem – ar saldo krējumu, taču ne līdz galam, jo izrādījās, ka ledusskapī nav piena un mandeļu masai nācās iztikt bez tā. Liekas, ka tieši tāpēc kūka sanāca foršāka – virsiņa labāk pielipa pamatnei. Tiesa gan pati nepagaršoju, bet rezultāts izskatījās labs.

Dāņu kanēļa kūka

Nezinu, cik daudz dāņu vai nedāņu, bet teica Elīna, kad iedeva man šo recepti – uzrakstītu uz mazas, dzeltenas post-it lapiņas. Kādus pāris gadus tā mētājās dažnedažādās vietās, paspējot labi nosmērēties. Taču salasīt vēl varēja. Tā nu beidzot bija laiks to izmēģināt, citādi drīz to vairs nevarētu. Vēl silta kūka likās ēdama tikai ar karstu tēju, bet nākamajā dienā – jau ļoti garšīga.

Šokolādes krēms

No skolas laikiem man vienmēr licies, ka pats garšīgākais saldais ir krēms ar ķīseli. Skolā bija tādi kakao klucīši, un arī tādi balti, laikam vaniļas. Novembra Ievas Virtuvē atradu ko līdzīgu.

Recepte:
200 grami tumšās šokolādes
divas ēdamkarotes cukura
10 grami želatīna
pusglāze piena
trīs olu dzeltenumi
250 grami saldā krējuma