Vecrīgas

Diez cik daudz kūku, ko sauc par Vecrīgām, neesmu ēdusi. Ir bijušas tādas patiešām garšīgas un baigi riebīgās. Taču decembra Ievas Virtuvē biju ielīmējusi lapiņu pie stāsta, kā šīs kūkas cep konditorejas Vecrīga vadītāja Skaidrīte Krasta. Sestdien, staigājot pa veikalu, šķita, ka būs īstā diena, lai vienreiz uzceptu šo brīnumu, kas manā galvā saistījās ar ļoti sarežģītu procesu. Bet nav nemaz tik traki.

Mīklas recepte:
200 grami ūdens
100 grami sviesta
200 grami miltu
sāls
trīs līdz piecas olas

Pildījums:
600 grami biezpiena
200 grami pūdercukura
200 grami mīksta sviesta
vanilīncukurs – tas man bija beidzies, pieliku rīvētu citrona miziņu

Tātad, sākam ar mīklu. Ūdeni, sviestu un drusku sāli uzvāra. Nenoņemot no plīts pieber miltus un maisa. Mīkla klūst ķepīga, saveļas tādā kā pikā.

Masu drusku atdzesē un pa vienai piesit olas. Žurnālā ieteikts mīklu maisīt ar mikseri, es tā arī darīju. Vienīgi, jo tuvāk gatavībai bija mīkla, jo vairāk tā iepinās miksera zariņos.

Man aizgāja visas piecas olas, līdz mīkla sanāca tāda forša. Mīklas gatavošana nebija sarežģīta, vienkārši tāda drusku ķēpīga – galenokārt jau vieta, kur mīkla fiksi saviņķelējās pa miksera kātiņiem uz augšu un salipa vienā masā.

Uz pannas mīkla būtu jādabū ar konditorejas šprici, maisiņu vai kā nu to sauc. Es visu masu sastūķēju kabatiņā (tajā, kur dokumentus liek), nogriezu stūrīti un spiedu uz pannas, kam uzklāts cepampapīrs.

Nekādas vainas. Pannu ar mīklas pikām liek cepeškrāsnī, kas sakarsēta līdz 230 grādiem, un cep 15 minūtes, kamēr kūkas brūnas.

Pēc tam 15 minūtes cep 110 grādos, var drusku pavērt durtiņas, lai kūkas labāk izkalst.

Kamēr cepas, taisa pildījumu. Saputo sviestu ar pūdercukuru, piemaisa sarīvētu citrona miziņu.

Otrā bļodā sakuļ biezpienu. Man bija slinkums caur sietu berzt, bija labi bija arī bez tās ņemšanās. Un vispār – nav man tāda sieta. Tad sajauc visu kopā, kārtīgi samaisa un nogaršo. Burvīgs krēms!

Tagad gan vajadzēs konditorejas maisiņu. Var jau, protams, tā vienkārši kūkai nogriezt augšiņu un ar karoti sapildīt krēmu, bet feināk jau tā kārtīgi. Krēmu iekrāmē maisā un lēnām pilda kūkās.

Šis gan bija tāds ne pārāk viegls posms – jātur maiss ar pildījumu, lai pa otru galu neizlīst, un jāspiež kūkā. Un jāsaprot, kurā brīdī ir gana. Man gan beigās trim kūkām pietrūka pildījums. Laikam pārāk dāsni dalīju – kūka svēra kādus 20 gramus un katrā iepildīju aptuveni 60 gramus krēma. Jā, tiešām dāsni. Bet rezultāts brīnišķīgs. Par kēksiem un plātsmaizēm bieži vien es droši varu teikt – nekas īpašs. Bet šīs Vecrīgas! Tiešām lieliskas kūkas.

Darbā pie pusdienām lielījos ar savu brīvdienu veikumu, un priekšniece pajautāja, kā tas iet kopā ar manu plānu notievēt. Es es godīgi atzinos, ka pati apēdu trīs Vecrīgas un kundziņš – atlikušās 17. Es nepaspēju pateikt, ka tas bija divu dienu laikā, un jau vairāki neizpratnes pilni acu pāri man jautāja, kāds tad izskatās vīrietis, kurš apēd 17 Vecrīgas. Nepiedodami labi, ziniet.

Viena kūka ir gandrīz trīs FD vienības.

7 Atbildes to “Vecrīgas”

  1. elīna pelīna Says:

    ..un šito pirms naktsguļas izlasīt!!!!!!!!

  2. param Says:

    mmm, vecrīgas,,, kas var būt labāks par šo :)!!!

  3. windily Says:

    tiešām vajag sviestu ar pudercukuru?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s


%d bloggers like this: