Gumijgaļa

Bija man cēla doma uztaisīt steiku, kas pazuda brīdī, kas nopirku lielopa šķiņķi nevis fileju. Bet centos jau dikti – sagriezu smukās šķēlēs, apsālīju un appiparoju un liku uz pannas cepties. Nebūs steiks, būs vienkārši uz pannas cepts liellopiņš. Pēc minūtēm četrām apbrūnēja viena puse, apgriezu uz otriem sāniem. Sapratu, ka gaļa jau gandrīz mella, bet ēst tādu vēl nevar. Apcepu atlikušās malas. Beigu beigās izmisums bija tik liels, ka uzlēju ūdeni, lai pasutinās kādas minūtes 20 laikam. Bet tas gaļu neglāba. Lai gan kundziņš teica, ka garšīgi jau ir, vienīgi ilgi jākošļā. Bet mērce gan bija ļoti garšīga – saldais krējums+sinepes+mārrutki+sāls+pipari.

Toreiz, kad mēģināju ko līdzīgu un pēc apcepšanas ieliku cepeškrāsnī uz restēm, nekas labs nesanāca. Jāatzīstas, ka šoreiz arī ne. Laikam vajadzēja griezt mazākos gabalos un kaut kā sutināt.

2 Atbildes to “Gumijgaļa”

  1. Eva Says:

    Es te lasu Tavus vecos ierakstus – ar steiku ir pavisam vienkārši. Karbonāde, 3 cm plati gabali, 3 min no vienas puses, 3 min no otras puses (bet jāliek ļoti karstā pannā) un pabrūnināt sāniņus. Sanāk vidējs steiks (ar sarkanu iekšiņu).

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s


%d bloggers like this: