Boloņas lazanja

Turpinot gaudas par neaizbraukšanu uz Romu, izdomāju uztaisīt lazanju. Kaut kad biju mēģinājusi, bet esmu jau aizmirsusi, kā man ar to gāja.
Lai pieturētos pie vienas receptes, ņēmu savu lielo Štūberes pavārgrāmatu. Nu, protams, lazanjai vajadzētu kādu autentiskāku variantu, bet izlēmu sākt ar šo. Nākamreiz varēšu pamēģināt kādu citu.

Recepte:
Boloņas mērce
Bešamela mērce
lazanjas plāksnes (aptuveni 250 grami)
rīvēts Parmas tipa siers

Vispirms jāuztaisa mērces – Boloņas un Bešamela. Jārēķinās, ka tas prasa laiku.

Uzkarsē cepeškrāsni līdz 200 grādiem. Tad nu sāk spēlēties ar lazanjas plāksnēm un mērcēm. Sāk ar lazanjas plākšņu kārtu, uz tās liek dažas karotes gaļas un arī dažas karotes baltās mērces (itāļi laikam mērces nejauktu kopā, ja?), un pārkaisa ar rīvētu sieru. Pa virsu liek lazanjas plāksnes, tad atkal mērces un sieru. Jānobeidz ar lazanjas plākšņu kārtu, ko noklāj ar balto mērci un apber ar sieru. Liek cepeškrāsnī un aizmirst līdz brīdim, kad māja sāk smaržot pēc garšīga ēdiena, un paciešas vēl mazliet. Kopā cep kādas 40 minūtes.

Jāatzīst, ka man virsējā kārta sanāca pacieta. Ēdams bija, bet garoziņa arī bija jūtama. Receptē bija minēts, ka vajadzētu vēl visu kārtojumu noklāt ar sviesta piciņām. Man tas likās nevajadzīgi. Nezinu, vai tas glābtu manu lazanju, bet nu – ēst jau varēja.