Ar pekanriekstu tarti man gāja diezgan bēdīgi. Pirmo pamatīgi piededzināju, tā no sirds. Nebija ēdama nekādā veidā. To varētu uzskatīt par kārtējo pieredzi, šoreiz – visai dārgu. Tātad: vienmēr, vienmēr rūpīgi jālasa recepte un nevajag eksperimentēt ar grādiem. Šis gadījums pierāda, ka 40 minūtes ilga cepšanās 20 grādus karstākā krāsnī nekā nepieciešams kūku padara par ogles gabalu. (more…)
Archive for jūlijs, 2010
Pekanriekstu tarte
30 jūlija, 2010Pildīti makaroni jeb versija par cannelloni
21 jūlija, 2010Kad vēl uz Barona ielas bija ēstuve Makaroni, tur gatavoja gardu cannelloni. Reiz biju uzaicinājusi ciemiņus, bet mājās nekā prātīga nebija, tikai paka cannelloni veida makaronu (jā, jā, pasta, bet lielākā daļa Latvijas visus tos dažādos itāliešu mīklas izstrādājumus ir ieradusi saukt par makaroniem) un saldētavā maltā gaļa. Es gribēju uztaisīt ko gana smalku, taču viešņas beigās teica, ka tāds pelmenis vien esot – iekšā gaļa, apkārt mīkla. Bet tas jau nenozīmē, ka nebija garšīgi. Taču esmu pārliecināta, ka vajadzētu pamēģināt arī ar siera pildījumu. (more…)
Ķeizara pankūka
15 jūlija, 2010Īsteniem kundziņiem jāēd kārtīgas brokastis, jo sevišķi brīvdienās. Štūberes Universālā pavārgrāmata svētku rītiem piedāvā brīnišķīgu dienas iesākumu – Ķeizara pankūku.
Ar pankūku ēšanu ir viena nelaime – visi nedabū vienādi siltus gardumus un atdzisušas tās vairs nav tik garšīgas. Tā nu šī pankūka ir lielisks problēmas risinājums – pie karstas pankūkas tiek visi vienlaicīgi, jo Ķeizara pankūka tiek cepta lielajā plātsmaizes pannā cepeškrāsnī. (more…)
Tolerantā cepumu kūka
13 jūlija, 2010Cepumu kūku nebiju ēdusi kopš bērnības, un pēkšņi sagribējās pamēģināt. Izraku cauri receptes internetā un versijas ir dažādas – starp cepumiem liek biezpienu ar putukrējumu vai jogurtu, starp kārtām zieķējot arī zapti. Likās, ka varētu mēģināt liesāko versiju – ar biezpienu un jogurtu. Un, lai turētos kopā, pielikt želatīnu. Plāni cerību pilni, bet rezultāts… kā jau daudzreiz – izskatās ne pārāk. Bet vismaz garšīgi. (more…)
Sinepju vista ar jaunajiem kartupelīšiem
12 jūlija, 2010Kad aukstā zupa apnikusi un no dārza vai veikala atstiepti jaunie kartupelīši, jāēd, cik vien lien. Kamēr kartupeļi jauni un mazi, tos var grauzt dienām ilgi – siltus, aukstus, ar gaļu vai tāpat vienus pašus no iepriekšējās dienas vakariņām. Reizēm ir forši ar vistiņu, piemēram, samarinētu sinepēs. (more…)
Saldā desa ar īrisu un kukurūzas nūjiņām
8 jūlija, 2010Bez baltās un brūnās cepumu saldās desas, ir taču arī klasika – īriss un kukurūzas nūjiņas. Ilgu laiku baidījos taisīt, jo šķiet, ka zāle nav tik zaļa kā bērnībā un īrisi un kukurūzas nūjiņas nebūs tik garšīgas.
Taču Jāņos biju ciemos un tur namamāte bija uztaisījusi gardumgardu īrisa un kukurūzas nūjiņu našķi. Nekas cits neatlika kā mēģināt to atkārtot. (more…)
Šokolādes cepumi 2
6 jūlija, 2010Šos cepumus iemācījos sen, sen atpakaļ, kad pēcpusdienās gāju uz kulinārijas pulciņu. Ilgu laiku tos cepu pie katras iespējas, jo mani kā jau mazu bērnu bija saslavējuši, ka šie cepumi man izdodoties lieliski. Un ko gan bērnam vairāk vajag – ja jau ir labi, tad to tik vien vajag cept!
Lai gan tie saucas šokolādes cepumi, tajos nav ne grama šokolādes – tikai kakao. (more…)
Maizīte ar sieru un olīvām
3 jūlija, 2010Izrādās, ka cepeškrāsnī sildītās bagetes ir garšīgākas, ja tās pirms cepšanas ietin folijā un drusku paver – tajā vietā, kur siers un viss cits pildījums sastampāts.
Tad maizīte nesanāk pārlieku cieta – tieši tā kā nākas. Un vēl – forši sanāk, ja ieliek ne vien zaļumu un ķiploku sviestu un sieru, bet vēl arī olīvas un tomātus.
Lūk, tās ir brīvdienu brokastis. (more…)
Kārtainās mīklas pīrādziņi ar sieru
2 jūlija, 2010Vēl viens brīnišķīgs veids, kā izmantot veikalā nopērkamo saldēto kārtaino mīklu – pīrādziņi ar sieru. Garšo brīnišķīgi – gan karsti tikko no krāsns, gan atdzisuši nākamajā dienā. Vēl labāk, tas ir izcili vienkārši un neprasa ilgu laiku. (more…)
Plānās vafeles
2 jūlija, 2010Pa Jāņiem vecāku mājās tiku pie vecmammas vafeļu pannas un tā kārtīgi izklaidējos – sacepu tik daudz, ka kādu brīdi to negribēsies darīt, līdzīga sajūta kā pēc riekstiņu cepšanas. Šīs ir īstās vafeles – tādas plānas, kraukšķīgas. Ja tādas vafeles saēdas labi daudz, vakarā sūrst mutes kaktiņi.
Var jau rullēt un vafeles ar kaut ko pildīt, bet mūsmājās tas nekad nav bijis aktuāli – vafeles apēdas tādas pašas. (more…)