Vīne

Pirmais, ko vajadzētu apēst Vīnē, droši vien ir strūdele, bet mēs līdz tai šodien netikām. Pistāciju un mango saldējums bija burvīgs, patiesi lielisks! Mango tāds skābens, bet pistāciju – salds, kundziņš saka, ka kopā garšoja pēc ābolu un ērkšķogu ķīseļa. Ēdām un ņurdējām, tik liela laime par 1.90 eiro – divas mīksta saldējuma pikas vafelītē. Tā vien šķiet, ka arī citu dienu būs jānostaigā garām, lai pamēģinātu vēl citas garšas.

Strūdele

Pirms braukšanas uz Vīni jācep strūdele! Un vispār, kā ir pareizi – strūdele vai štrūdele?
Pavārgrāmatā jau ļoti godīgi pateikts – steidzīgajiem un nepacietīgajiem ar šo recepti nav pa ceļam. Taču ne bez lepnuma jāsaka, ka man sanāca – planā mīkla nesaplīsa, viss kā nākas. Vienīgi… receptē teikts ‘1.5 kg ābolu (jānomizo un jāsagriež šķēlītēs)’. Es to, protams, iztulkoju šādi – 1.5 kg nomizotu un šķēlītēs sagrieztu ābolu. Teiksiet tas ir viens un tas pats? Muļķības! Es samizoju veselu kalnu un vairāk nekā puse palika pāri. Tātad – veikalā nopērkam 1.5 kg ābolus un mājās mizojam un šķēlējam.
Actuale saka, ka Vīnē konditori par šādu strūdeli smietos un rādītu uz mani ar pirkstu, bet jāsaka, ka bija garšīgi, jo sevišķi – ar saldējumu.

Tortiljas

Draudzene ik pa laikam mēdz taisīt un saka, ka viņu mājās tortiljas ir ļoti iecienītas. Man jau jāķēmojas pakaļ un arī jāizmēģina, lai varu teikt – es arī, es arī!
Uztaisīju un apēdām. Drusku gan pārrēķinājos ar katra spējām – vienam cilvēkam apēst divas ir pagrūti, ja nu vienīgi pie ļoti liela izsalkuma. Kundziņš rauca degunu, bet tomēr apēda un teica, lai turpmāk ar šitādiem ēdieniem nemocos – gaļa ar kartupeļiem ir garšīgāka. It kā jau nekāda vaina, bet latvieša vēders pārlieku sajūsmu neizrādīja.

Auzu cepumi bez olām

Vispār jau cepumiem ir diezgan neizrunājams nosaukums – Shiva-Ananda. Degustatoru padome nolēma, ka šie garšīgi un var cept vēl, bet personīgi man nelikās nekas īpašs, parasti cepumi. Turklāt man nepatīk īpatnēji dzeltenā krāsa, bet tas nu tā – gaumes jautājums. Pats svarīgākais ir tas, ka šajos cepumos nav olu, un pārliecināti veģetārieši var mieloties bez sirdsapziņas pārmetumiem.

Kokosriekstu kūka bez olām

Tajā pašā reizē, kad ar Andi taisījām ajurvēdisko saldējumu, cepām un šmorējām pēc pilnas programmas. Viss pēc viņa noteikumiem – bez olām un gaļas. Kā rādās, arī kūku var uzcept bez olām. Kuriem tika tas gods nogaršot patiesi brīnījās – tā tad tā! Bez olām? Un garšoja ne sliktāk kā ar olām.

Sāļais pīrāgs

SAP forumā atradu, kā izskatās, feinu sāļā pīrāga recepti. Un tiešām – pavisam sāļš sanāca. Man jau sirds diezgan dāsna un rokas drebelīgas, tas bija redzams arī šoreiz – neparēķinot, ka siers ir ļoti sāļš, piemetu mīklai arī kādu šķipsnu sāls. Tā tiešām nevajadzēja darīt. Taču visā visumā – nebija ne vainas, diezgan garšīgi.

Jogurta un biezpiena kūka ar persikiem

Šī tāda jocīgā kūka – garšo vai negaršo. No vienas puses, atgādina saldo brokastu ēdienu – biezpienu ar krējumu un cukuru, tomēr no otras – kaut ko kūkveidīgu. Varbūt man vajadzēja ņemt kādu izteiksmīgāku jogurtu vai nelikt biezpienu, vai likt persikus arī biezpiena masā. Nezinu. Apēst jau apēda tik un tā, mana neziņa šo kūku neglāba.
Kad situ traukā olas, lai ceptu biskvītu, Andis uz mani paskatījās caur pieri un teica, ka var jau to pašu biskvītu izcept bez olām. Nākamreiz!

Ajurvēdiskais saldējums – kulfi

Rīgas svētkos bijām Anda un viņa domubiedru darbnīcā, kur mans ziņkārīgais deguns (par zinātkāru es to sauktu ar lielām grūtībām) apošņāja visu, kas nebija aiz atslēgas. Un iedomājies – plauktā stāv nelietota saldējuma mašīna, tikai drusku jaunāka par mani! Centos pierunāt Andi man to mašīnu pārdot, bet bez rezultātiem. Tomēr viņš augstsirdīgi piekrita šādiem noteikumiem: viņš atnāk pie manis ciemos ar šo mašīnu un mēs taisām saldējumu. Vienīgi – ajurvēdisko.