Zirņi ar speķi

Zirņus ar speķi jau var ēst ne tikai Ziemassvētku vakarā. Vecmamma jau pirms kāda laikam man piešķīra maišeli, nu tiešām – tikai dažas saujas ar pašaudzētiem zirņiem. Labu brīdi tie mētājās virtuvē, ceļoja no viena plaukta uz otru, līdz kādu dienu izdomāju, ka pienācis laiks tos likvidēt, tas ir, apēst. Vēl jo vairāk mani steidzināja tas, ka šie ir ļoti garšīgi zirņi un uz pusi lielāki nekā veikalos nopērkamie.
Uzaicināju viesus un ar drusciņu brūno bumbulīšu paēda pieci cilvēki. Un ne vien ekonomiski, bet arī garšīgi.

Chocolate fondant

Nez, chocolate fondant var tulkot kā šokolādes fondantu? Nezinu, kā lai nosauc, bet realitātē tas ir mazs, brūns kēksiņš, kam šķidrs viducis.
Man tomēr šķiet, ka šis daudzviet tik saslavētais deserts labāk izskatās bildēs, nekā garšo. Taču tikpat labi var gadīties, ka es pārāk daudz gaidīju vai arī paņēmu ne to recepti.

Creme Brulee (Crème Brûlée)

Šobrīd cepeškrāsnī silst jau trešā creme brulee porcija šīs nedēļas laikā. Tas tik ir kaut kas!
Salds un maigs krēms, kurš pilns ar maziem, melniem vaniļas punktiņiem. Sākumā likās, ka ar vienu trauciņu būs par īsu, bet ir tieši kā reiz laikā – ne par daudz, ne par maz.

Krustmātes rasols

Krustmātes taisītais rasols ir kaut kas! Pati viņa saka, ka nekas īpašs jau neesot, bet man tas ir rasolu rasols. Pats galvenais – lai būtu gan burkāni, gan zirnīši. Tā man vārīti burkāni riebjas, bet šajā rasolā no tā neiztikt.
Krustmāte uzskata, ka pats galvenais ir visus produktus sagriezt mazos gabaliņos.

Žāvētu augļu cepumi

Jātaisa, jātaisa!
Tā es entuzaisma pilna sāku jaukt mīklu, un tikai pašās beigās sapratu, ka recepte neprasa ne drusciņas cukura. Lai cepumi nebūtu tik veselīgi un pavisam bez grēka, piebēru drusku brūnā cukura.
It kā rezultāts ir visai garšīgs, bet specifiski. Savu artavu tajā dod rudzu milti, savu – olu neesamība un cukura trūkums. Protams, gaumes jautājums. Izrādās, ka manai māsai un arī Žagatas bodes Martai šie visai labi gāja pie sirds.