Cepti āboli

Ceptus ābolus var ēst un ēst, un ēst, un ēst. Un tā joprojām. Tikko no krāsns – tik karsti kūpošus, ka zobi deg. Un ar aukstu saldējumu. Un ar putukrējumu. Un ar pienu. Jūs sapratāt – tas ir garšīgi.
Vislabāk sanāk no pašu dārzā plūktiem āboliem. Tā vien šķiet, ka ceptas antanofkas ir bijušas visgaršīgākās. Taču nav ne vainas arī veikala āboliem. Jocīgi vien tas, ka tie uzburbst. Nezinu pat, kā to nosaukt, bet vietējie āboli tā neuzvedas.

Brownies – brauniji

Šis tik ir kaut kas! Garšo burvīgi, jo īpaši vēl silti un ar pienu – labāks vakara našķis nevar būt.
Kad pirmo reizi uzcepu, nevarēju saprast, kas tas tāds ir – cepums vai kūka. Atveru vikipēdiju un tur tā arī rakstīts – kaut kas starp cepumu un kūku.
Nākamajā dienā iedevu kundziņam līdzi uz darbu, un viņš atrada brīvu brīdi, lai uzrakstītu, ka tie brūnie ir baigi labie. Un ir arī. Apliecinājumu prasīju arī Dacei, kura kādu brīdi padzīvojusies pa ASV un zina, kādiem jābūt braunijiem. Viņa labpatikā ņurdot teica, ka ir tieši tā, kā vajag.

Spring rolls party

Vēlmi taisīt spring rolls radīja mana kolēģe, kura priecīgi stāstīja, cik tas gan ir foršs ēdiens un ka viņa mājās tos itin bieži taisa. Āķis lūpā! Turklāt, pagājušā nedēļā Mārtiņš Rītiņš bija iekāpis televizorā un taisīja varen smalkus spring rolls ar tunci.
Mani no ceļa noveda vjetnamiešu recepte, kur šos tīstokļus ievirpina rīsu papīrā, nevis speciālajā spring rolls mīklā. Veikalā uz rīsu papīra paciņas izlasīju, ka tos var ēst gan jēlus, gan eļļā vārītus. Tā nu ledusskapi, kur glabājas īstā spring rolls mīkla, atsāju mierā.

Panna Cotta

Mmmm, šis ir lielisks deserts! Actuale gan ieminējās, ka panna cotta un creme brulee ir vienkārši dažādu tautu versijas par piena ķīseli. Savā ziņā viņai nevar nepiekrist, taču vienalga garšīgi, lai kāds būtu nosaukums. Es pat nemāku teikt, kurš no šiem desertiem man tīk labāk – visi lieliski.
Man vienmēr likās, ka panna cotta ir kaut kas ārkārtīgi smalks un sarežģīts, bet nekā, šī recepte parāda, ka tas ir vienkārši.

Šokolādes mafini

Kopš nobaudījumu Muffins and More šokolādes mafinus, nespēju aizmirst to garšu. Tiešām dievīgi! Džeks izstāstīja, ka viņš cep ar eļļu, nevis sviestu, lai mafini ilgāk ir mīksti – sviests cepšanas laikā ir šķidrs, bet atdziestot ieņem savu pamatstāvokli un atkal kļūst ciets. Viņš arī minēja, ka neizmanto sodu, tagad gan man bail samelot – iztiek tikai ar labi saputotām olām, kas ir dabisks irdinātājs, vai arī izmanto kādu citu pufinātāju.
Izmeklējos, bet neatradu nevienu tādu recepti, kur nebūtu sodas vai cepamā pulvera. Kad rokas jau nolaidās, paliku pie šīs receptes, lai arī tur ir gan sviests, gan cepamais pulveris. Un jāsaka, ka šie tiešām ir lieliskii! Arī otrajā dienā garšo labi un ir gana šokolādīgi.

Ķiploku grauzdiņi

Ķiploku grauzdiņi ir lielisks našķis vai uzkoda – saucat kā gribat. Un punkts. Šis ir ēdiens, par kuru diskusijās neielaižos, jo tik ilgi, cik man garšo ķiploki, nespēju atteikties no grauzdiņiem.
Turklāt, šajā baciļu laikā ķiploku grauziņus droši var ēst arī profilaktiskos nolūkos, man vismaz tā labpatīk domāt. Vienīgi nevar saēsties par daudz – ķiploki, sāls un eļļa pārāk lielos daudzumos var nepatikt kuņģim. Tāpēc ar tiem kā ar visām labajām lietām – jāmāk laikus apstāties.