Archive for jūlijs, 2012

Vistas šķiņķīši adžikā

jūlijs 24, 2012

Protams, koknesieši teiks, ka vista nav gaļa, taču šai cepamgaļai nav nekādas vainas. Tā kā man garšo asāki ēdieni, nav ilgi jādomā, kā iemarinēt vistas šķiņķīšus – adžikā un sojas mērcē. Ātri, vienkārši un ērti. Vienīgi uz grila var būt grūti notrāpīt īsto gatavību un ir liela varbūtība noņemt gaļu pārāk ātri no uguns, tāpēc šķiņķīšus var sadalīt uz pusēm – ar mazākiem ir lielāka drošība, ka būs gatavi. Šādu gaļu mierīgi var cept arī cepeškrāsnī. (more…)

Advertisements

Brokoļu un tomātu salāti

jūlijs 14, 2012

Brālēna dzimšanas dienas svinībās, kas pārvērtās saderināšanās ballītē, bija brīnumgardi salāti – brokoļi, tomāti, siers un krējuma-majonēzes-ķiploku mērce. Nekā tāda, bet garšo ļoti, ļoti labi. Kaut kā nekad nebija ienākusi prātā šāda kombinācija.
Pats galvenais, lai nesabojātu salātus, brokoļus pēc īsas apvārīšanas iemest pavisam aukstā ūdenī, tad tie būs koši zaļi, teju vai tik ļoti spilgti, lai rastos šaubas, vai tie ir īsti. Šķiet, kādu laiku šie būs mani mīļākie salāti. Pavisam noteikti. (more…)

Zemeņu siera kūka (neceptā)

jūlijs 4, 2012

Man ir visai rezervētas attiecības ar termiski apstrādātām zemenēm – zemeņu kompots, ķīselis, plātsmaize ar zemenēm, kā arī saldētas zemenes man gluži vienkārši negaršo. Varētu teikt, ka man patīk tikai svaigas zemenes – ar pienu, saldo krējumu, kokteiļos, krēmos un kūkās, t.i., visur, kur vien tās nav skāris karstums vai aukstums.
Tāpēc nolēmu pamēģināt, kāda būtu svaigā siera kūka, ja tai konservētu persiku vietā pieliktu sablendētas un gabaliņos sagrieztas zemenes. Tā ir ideāli piemērota kūka vasarai, kad negribas neko cept. Lai gan kaloriju tur ir visai daudz, kūka šķiet «viegla». (more…)

Rolbiskvīts ar putukrējumu un zemenēm

jūlijs 2, 2012

Es vairākas reizes esmu mēģinājusi gatavot rolbiskvītu, bet bez panākumiem – lielākoties tā ir sanākusi plāna, gumijaina pankūka, kas tiek izlidināta miskastē. Pēdējā reize bija pirms diviem gadiem, tāpēc nolēmu mēģināt pēdējo reizi. Vairākkārt zvanīju mammai, prasot, kā pareizi jādara tas vai tas, bet galu galā viss izdevās labi un vienīgā problēma bija izdomāt, kā pareizi rakstāms vārds «rolbiskvīts».
Putnupr šo nosauca par vakara naglu un nodēvēja rolbiskvītu par cuceku, jo ruletes sāns tā spīdēja, ka prasījās iepliķēt kā mazu sivēnu. (more…)