Vistu aknu pastēte

Visai ilgi es biju svēti pārliecināta, ka aknu pastēte automātiski nozīmē, ka tā gatavota no cūku aknām. Taču izrādās, ka arī vistām ir akniņas un veikalā un tirgū pilnas šālītes ar tām.
Šovasar biju aizbraukusi ciemos pie vecmammas, kur viņas brāļasievas meita Margita vēlā vakarā ļoti īsā laikā uztaisīja brīnumgardu vistu akniņu pastēti. Mēli var norīt! Viens trauciņš tika arī man, tāpēc nolēmu pamēģināt tādu pagatavot pati.

Melleņu mafini

Kaut kur lasīju, ka melleņu mafini esot vieni no pašiem populārākajiem. Un šobrīd tirgus pilns ar mellenēm – meža, dārza un milzīgajām krūmmellenēm. Mafiniem gan laikam labākas būs dārza un krūmmellenes, jo maigās meža ogas varētu ļoti ātri sapļeckāties un pārvērsties zaptē. Jāņem gan vērā, ka svarīgi nepārspīlēt ar ogu daudzumu mafinos, un, lai puse mafina nebūtu šķidra melleņu masa, šajā gadījumā pareizāks ir apgalvojums «jo mazāk, jo labāk». Recepte no Nigella Lawson grāmatas Kitchen.

Studentu kēkss

Šis ir kēkss no mammas pavārgrāmatas, kurai dažas lapas no biežās pāršķiršanas ar taukainiem pirkstiem kļuvušas puscaurspīdīgas un dažviet mammas reeptes nomaina mani un māsas skricelējumi bērnišķīgā rokrakstā. Ko līdzīgu jau esmu taisījusi, bet uzskatu par vajadzīgu pubicēt arī šo – mammas gatavotu, ar daudz, daudz rozīnēm un lauku olām. Visi ēdieni, ko gatavojusi mamma, garšo kaut kā labāk. Vai ne?

Mammas pončiki

Es joprojām atceros to dienu, kad pirmo reizi cepu pončikus un briesmīgi izgāzos. Kopš tās reizes arī neesmu tiem ķērusies klāt, jo tā bija liela vilšanās.
Nesen biju aizbraukusi pie vecākiem un mamma no saldētavas izcēla biezpiena paciņu un parādīja, kā tas darāms. Un, protams, šī ir pavisam cita lieta – īsti pončiki. Labi, labi, nestrīdēsimies par to, kas ir pončiks un kas eļļā vārītas biezpiena bumbiņas. Mūsmājās šie jau kopš manas bērnības un vēl senāk tiek saukti par pončikiem.

Cūkgaļas šašliks

Gribētos šo saukt par cūkas šašliku. Taču par to, kas ir un kas nav šašliks, dzimst strīdi, kuru liesmas grūti apdzēst. Es neņemšos stāstīt, ka šis ir klasiskais, tradicionālais, īstais vai kāds nu vēl šašliks. Lai izvairītos no domstarpībām, šo varētu nosaukt vienkārši par cepamgaļu.
Pats svarīgākais ir laba gaļa. Jau vairākkārt esmu slavējusi savu gaļas dāmu tirgū, bet tiešām – viņa man iesver tik foršu mīkstumiņu, ka nekas vairāk nav nepieciešams – kefīrs, citrons un pipari.