Zilā siera cepumi

Nereti gadās nopirkt tādu zilo sieru, ko grūti apēst – vai nu bezgaršīgs, vai pārlieku stiprs. Tāpat ir bijušas reizes, kad siera ir tik daudz, ka tas uz galda lēnām apkalst. Šādos gadījumos vislabākais veids, kā to nelaist postā, ir pagatavot zilā siera cepumus. Ja arī siers nav bijis visai garšīgs, cepumos tas uzzied pavisam citā kvalitātē.
Vienīgi jāņem vērā, ka, esot cepeškrāsnī, šīe cepumi rada ļoti spēcīgu zilā siera smaržu. Ja nevienam no mājniekiem nav iebildumu, viss kārtībā, bet, ja tuvumā ir kāds zilā jeb, kā viņi saka, smirdīgā siera naidnieks, var izcelties kašķis. Tāpēc drošības pēc jāaizver virtuves durvis un plaši jāatver logs.

Uz sāls cepta vista

Uz sāls cepta vista ir viens no maniem bērnības svētku ēdieniem – bez tās nebija iedomājama neviena radu sanākšana un jubileja. Un, tiklīdz putns nonāca uz galda, sākās cīņa par labāko gabaliņu, taču tas katram bija savs – kājiņa, stilbiņš, krūtiņa utt., tāpēc viss beidzās mierīgi un visi bija apmierināti. Es biju starp tiem, kas uzmanīja kājiņas.
Un nevajag baidīties no lielā sāls daudzuma – vista pati izvēlas, cik daudz sāls uzūkt, un tā nav par daudz. Līdzīgi gatavo arī citus ēdienus, pat apsedzot ar sāli no abām pusēm, piemēram, zivi vai kartupeļus.

Ziemassvētku kēkss

Esmu izmēģinājusi Ziemassvētku kūku, ko cep mēnesi iepriekš un tad ik pa laikam dāsni laista ar alkoholu. Tā, protams, ir ļoti īpaša un ļauj noreibt no viena maza gabaliņa, taču nenoliedzami – ir arī dārga un laikietilpīga.
Šis ir pavisam kas cits – tas visparastākais burkānu kēkss, kas papildināts ar krietnu devu žāvētu augļu, kas izmērcēti brendijā, un ietīts marcipānā un cukura mastikā. Tiesa gan, iepriekšminētie produkti arī nav tie lētākie un ne katrā veikalā atrodami.

Lielie cepumi ar šokolādes gabaliņiem

Šogad, tuvojoties Ziemassvētkiem, man nemaz neprasās piparkūkas vai paštaisītās šokolādes konfektes. Kaut ko pavisam citu. Šajā gadā man ir klikšķis uz cepumiem. Lieliem, lieliem cepumiem. Nekrietni trekniem, īstiem svētku cepumiem. Šie ir vieni no tiem – lielie cepumi ar šokolādes gabaliņiem. Tik lieli, ka vienā cepšanas reizē uz pannas vietas pietiek tikai četriem.

Siera mafini

Man šķiet, ka nav grūti uzcept garšīgus saldos mafinus – lai kādu recepti ņemtu, tie lielākoties sanāk labi. Taču pikantie mafini mēdz sanāk visdažādākie, pat pilnīgi neēdami. Es joprojām esmu ideālo «sāļo» mafinu meklējumos, bet šie ir visai labi, jo īpaši brokastīm. Vislabāk tie garšo, ja ēdot tos ik pa laikam apsmērē ar sviestu vai kausēto sieru, bet var arī ēst tāpat.
Parasti siera mafini sanāk tādi blīvi, bet šie – ļoti pufīgi, poraini.

Galvenajā lomā banāni – banānu kēkss

Es ilgu laiku nevarēju saņemties uzcept banānu kēksu, jo nedaudz baiļojos par to, kā šis veidojums garšos, turklāt to parasti cep klaipiņa tipa formā, nevis man pierastajā apaļajā kēksa pannā ar caurumu vidū. Tad nu lūk – vārda dienā tiku pie šādas veidnes un vairs nebija atkāpšanās ceļa.
Velti es uztraucos, kā garšos banānu kēkss. Pieredze liecina, ka ļoti labi – aromātisks, mitrs un salds. To apliecina ne vien mājnieku apstiprinājums, bet arī kolēģu murrāšana. Protams, parasti jau viņi apēd visu, bet šoreiz atzinība bija skaļāka nekā citās reizēs.

Ķirbja un siera cepumi

Ķirbja un siera cepumi ir spilgti dzelteni, varētu pat domāt, ka tiem pievienots karijs, bet nekā. Tikai un vienīgi parasts ķirbis. Taču tiem, kuri ar ķirbi uz «Jūs», nevajag baidīties, jo uzminēt šo cepumu slepeno sastāvdaļu nav nemaz tik viegli.
Cepumi ir forši gan silti, gan auksti. Ja gadās pievienot mazāk garšvielu, tiem prasās klāt mīksts sviests vai kausētais siers, bet, ja pareizi notrāpa, cepumi ļoti labi garšo vieni paši. Taču tas ir gaumes jautājums – vieniem patīk maigāki, citiem – cepumi ar izteiksmīgāku garšu. Šī ir iespēja eksperimentēt.