Cūkas fileja ar halapenjo pipariem

Es jau laikam esmu teikusi, ka mūsmājās visvairāk tiek ēstas dažādas filejas. Tā nu šoreiz nopirku skaistu cūkas fileju. Ir gatavots visādi, bet šobrīd man ir bzdings uz rozmarīnu un timiānu, kas šai gaļai ļoti labi piestāv. Pievienoju arī halapenjo piparus – asums nebija dikti izteikts, bet just varēja. Un kopā ar sautētiem burkāniem, krāsnī ceptiem kartupeļiem, saldā krējuma mērcīti un pavasara diedzējumiem bija ļoti garšīgi. Un, kas nav mazsvarīgi – šis ir vienkārši pagatavojams ēdiens, jo lielāko daļu laika tas gatavojas, sēžot cepeškrāsnī un nepieprasot nekādu uzmanību.

Prošuto ietīti sparģeļi

Pavasaris kautrīgi nāk un veikalu plauktos parādās arvien dzīvelīgāki un svaigāki sparģeļi. Ziemā uz tiem bieži vien pat negribējās skatīties, kāti bija izkaltuši, bet tagad ir gluži pretēji – roka tā vien stiepjas pēc šiem dārzeņiem.
Sparģeļiem labi piestāv spēcīgs prošuto un maigs mocarella siers. Domāju, ka sanāktu labi arī ar bekonu vai kādu citu plānās šķēlēs sagrieztu gaļu. Gatavojot šo ēdienu, jāaizmirst par sāls pievienošanu – gaļa jau ir gana sāļa un ar to pilnīgi pietiek.

Siera standziņas

Šīs siera standziņas ir ļoti līdzīgas tradicionālajiem siera cepumiem, kur sviests, milti un siers ir vienādās proporcijās. Taču čili tās padara neatkārtojamas, turklāt liela nozīme ir tam, ka standziņas ir visai garas – var droši apēst tikai vienu un nebūs ne par maz, ne par daudz. Labi, varbūt būs par maz, bet nekas neliedz apēst vēl vienu. Un vēl vienu. Un vēl…

Citronu mafini

Šie citronu mafini ir pavisam vienkārši, bet ļoti garšīgi. Tie krāsnī labi uzceļas un ir pufīgi, poraini, kā arī gana mitri. Arī nākamajā dienā mafini ir ļoti labi, piemēram, kopā ar tēju vai kafiju.
Jārēķinās, ka no šīs porcijas sanāk visai daudz mafinu – es cepu lielajās papīra formiņās un tādi man sanāca divpadsmit. Domāju, ka, cepot tradicionālajās formiņās, būs divreiz vairāk.

Pikantie siera krekeri

Kraukšķīgi, pikanti un sierīgi krekeri – nav daudz našķu, kas varētu mēroties spēkiem ar šiem, kas no šķīvja pazuda ārkārtīgi ātri.
Pats galvenais ir rūpīgi izrullēt mīklu, lai sānos tā nav biezāka kā vidū, un cepšanas laikā visu laiku uzmanīt, lai noķertu īsto brīdi, kad ņemt ārā no krāsns. Krekeriem jābūt gana kraukšķīgiem, bet ne piedegušiem.

Bez čaumalas vārītas olas

Agrāk mani nedaudz biedēja bez čaumalas vārīto olu šķidrais viducis. Tagad esmu mainījusi savas domas – tas šajā olu ēdienā ir pats labākais. Tas ir tik spilgti dzeltens, tik dzīvs! Tajā var pamērcēt maizi, un nevajadzēs ne majonēzi, ne kādas citas piedevas. Jā, bez čaumalas vārītas olas var ēst visdažādākajos veidos, bet man šķiet, ka reizēm nevajag neko vairāk kā šo olu, sviestmaizi un pavasara dīgstus. Un brokastis ir izdevušās.

Pilngraudu miltu cepumi ar zemesriekstu sviesta čipsiem

Es ar pilngraudu miltiem esmu uz Jūs, jo tie uzvedas nedaudz citādi kā parastie. Man ir tāda sajūta, ka tos vajag drusku mazāk, nekā tradicionālos kviešu miltus, jo pilngraudu milti vairāk uzbriest, t.i., aktīvāk uzsūc sevī mitrumu. Taču es apdomāju garšīgo lielcepumu recepti un, samazinot miltu daudzumu, izcepu tos ar pilngraudu miltiem un zemesriekstu sviesta čipsiem. Un, jāsaka, kā ir – sanāca ideāli!
Runājot par zemesriekstu sviesta čipsiem – tie ir ārkārtīgi garšīgi, bet nav ne jausmas, kur tos varētu nopirkt pie mums. Šajā receptē izmantotie ir suvenīrs, ko mana draudzene Dace atveda no Amerikas. Pēdējā laikā cilvēki man suvenīru vietā ved dažādas ēdamlietas. Un es par to ļoti priecājos.

Cepumi ar M&M konfektēm (otrs variants)

Salīdzinot lielos cepumus ar šokolādes gabaliņiem un lielos cepumus ar M&M, vairums degustētāju balso par pirmajiem, jo tie garšīgi, mīksti un, protams, lieli. Savukārt otrie ir krāsaini, plānāki un kraukšķīgāki.
Man tik ļoti patīk tās krāsainās podziņas, ka izlēmu visu atzītajā receptē šokolādes gabaliņu vietā pievienot glazētās M&M šokolādes konfektes (protams, var izmantot jebkuras līdzīgas konfektes, kas vien veikalā pieejamas). Un rezultāts mani iepriecināja – tieši tādi cepumi, kādus vēlējos.

Salāti ar jūras ķemmītēm

Viena no pirmajām asociācijām, kas nāk prātā saistībā ar jūras ķemmītēm, ir – tās ir dārgas. Un nav jau melots, jo nav daudzi ēdieni, kas maksā teju 30 latus kilogramā. Taču ir vēl viena būtiska lieta. Līdzīgi kā ar ikriem, garnelēm un citām delikatesēm, arī jūras ķemmītes ne visiem garšo. Tas nozīmē vien to, ka ir vērts censties tikai tad, kad ir zināms, ka ēdāji tās patiesi novērtēs. Un tie, kas novērtēs, laimīgi slavēs vēl ilgi.
Ņemot vērā, ka produkts ir ekskluzīvs, pret to arī jāizturas ar cieņu – lēnām, mierīgi, nesteidzoties.