Ledus kafija

Pērn sev uz Ziemassvētkiem uzdāvināju mokas kanniņu un šovasar atklāju mājās taisītu ledus kafiju. Vasaras karstumā gadījās vairākas reizes, kad kafejnīcā negausīgi izdzēru vienu ledus kafiju un stiepos pēc maka, lai pasūtītu vēl vienu. Raugoties, cik tas izskatās vienkārši (jo īpaši tāpēc, ka nav jāputo piens), pamēģināju to pašu uztaisīt mājās. Un sanāk! Kāpēc ziemas priekšvakarā runāju par ledus kafiju? Tāpēc, ka teorētiski tās sezona ir beigusies un kafejnīcās es tagad dzeru tradicionālo kapučīno un lati, taču brīvdienu rītos mājās dodu priekšroku kārtīgai glāzei ar ledus kafiju. Šajā dzērienā ir kas maģisks – uz ledus atdzesēts piens un kūpoši karsta kafija, baltais un melnais, rūgtais un saldais. Īsta dzīve!

Brīvdienu omlete

Vēliem brīvdienu rītiem piestāv ēdieni, kas atšķiras no ikdienā ēstajiem. Ja katru rītu ēd auzu putru, svētdienas rītā gribas kaut ko citu. Ko tādu, kas prasa ilgāku laiku un rada lielāku prieku – pankūkas, omleti, krāsnī ceptas maizītes.
Vienās brīvdienās brokastlaikā ciemos nāca Kaspars, un es sapratu, ka, cepot omleti pannā uz plīts, mums visiem varētu būt «par īsu». Tā nu visu to pašu liku lielākā karstumizturīgā traukā un cepu cepeškrāsnī. No šīs reizes omleti tā cepu regulāri – garšīgi, liela porcija, nav jāpieskata.

Bez čaumalas vārītas olas

Agrāk mani nedaudz biedēja bez čaumalas vārīto olu šķidrais viducis. Tagad esmu mainījusi savas domas – tas šajā olu ēdienā ir pats labākais. Tas ir tik spilgti dzeltens, tik dzīvs! Tajā var pamērcēt maizi, un nevajadzēs ne majonēzi, ne kādas citas piedevas. Jā, bez čaumalas vārītas olas var ēst visdažādākajos veidos, bet man šķiet, ka reizēm nevajag neko vairāk kā šo olu, sviestmaizi un pavasara dīgstus. Un brokastis ir izdevušās.

Siera mafini

Man šķiet, ka nav grūti uzcept garšīgus saldos mafinus – lai kādu recepti ņemtu, tie lielākoties sanāk labi. Taču pikantie mafini mēdz sanāk visdažādākie, pat pilnīgi neēdami. Es joprojām esmu ideālo «sāļo» mafinu meklējumos, bet šie ir visai labi, jo īpaši brokastīm. Vislabāk tie garšo, ja ēdot tos ik pa laikam apsmērē ar sviestu vai kausēto sieru, bet var arī ēst tāpat.
Parasti siera mafini sanāk tādi blīvi, bet šie – ļoti pufīgi, poraini.

Brokastu vīstokļi

Reizēm ir tā, ka brokastīs negribas neko no tā, ko parasti ēd – ne putru, ne maizītes, ne pārslas ar pienu vai musli ar jogurtu. Tajā pašā laikā vēders kurkst un pieprasa ēdienu. Tajās reizēs priecājos, ja mājās atrodas arābu maize vai kāds cits «ietinamais» materiāls, kausētais siers, dārzeņi un kāda garšīga desa. Šoreiz tā visa bija gana un izdevās gardas brokastis tādā rītā, kad nekas nav gana labs.

Krabju nūjiņu salāti

Jā, jā, es zinu joku par krabju nūjiņām un nemaz negribu zināt, kurš loceklis krabim ir nūjiņa. Ir reizes, kad sagribas tieši krabju nūjiņas un viss. Un viens no labākajiem veidiem, kā tās izmantot, manuprāt, ir sakapāt salātos ar dārzeņiem. Protams, majonēze arī neskaitās tas labākais produkts, ar ko to visu sajaukt, un putnupr teju vai nokrita ģībonī, redzot, ka bļodā ieperinās vesela paciņa šīs mērces, bet jau atkal – ne jau katru dienu visu mērcējam majonēzē.

Brokastu kraukšķi no rīsiem

Krišnu veikalā pamanīju uzpūstos rīsus un nevarēju noturēties, tos nenopirkusi. Gribēju pamēģināt uztaisīt ko līdzīgu visiem tiem brokastu un enerģijas batoniņiem. Kaut kas līdzīgs arī sanāca, vajadzēja vien mazāku pannu un cept īsāku laiku. Tad būtu bijis krietni labāk, jo tagad sanāca tādi plāni tie rīsu batoniņi.

Pavasaris ar gurķmaizītēm ir klāt

Īsts pavasaris ir tad, kad es atveru logu un nenosalstot apēdu gurķmaizīti. Šķiet, ar katru dienu tādu rītu ir arvien vairāk. Ja vēl pie rokas ir bērzu sulas glāze, dzīve izskatās pavisam rožaina. Ko tur daudz – ir jau arī. Šo ēdienu var ēst rītā, vakarā un pa dienu, galvenais, lai ir laba sēklu maizīte, sviests, smaržīgs gurķis un drusku sāls. Labai dzīvei jau nevajag daudz.

Griķu, riekstu un banānu mikslis

Pēc tā, kā man šo recepti saslavēja dāma, kura pievērsusies svaigēšanai, likās, ka neko labāku dzīvē nebūšu baudījusi. Kad uztaisīju, izrādījās, ka man šādi ēdieni ne visai. Taču nevar arī teikt, ka slikti vai negaršīgi, beigās kaut kas līdzīgs maizes jogurtam sanāca.

Žāvētu augļu cepumi

Jātaisa, jātaisa!
Tā es entuzaisma pilna sāku jaukt mīklu, un tikai pašās beigās sapratu, ka recepte neprasa ne drusciņas cukura. Lai cepumi nebūtu tik veselīgi un pavisam bez grēka, piebēru drusku brūnā cukura.
It kā rezultāts ir visai garšīgs, bet specifiski. Savu artavu tajā dod rudzu milti, savu – olu neesamība un cukura trūkums. Protams, gaumes jautājums. Izrādās, ka manai māsai un arī Žagatas bodes Martai šie visai labi gāja pie sirds.