Black Bottom Cupcakes

Mana mīļā draudzene Dace, kura ir aizbraukusi uz Ameriku, atsūtīja man brīnumkasti, pilnu ar dzimšanas dienas dāvanām. Tur bija bļodas izkasāmā lāpstiņa jeb spatula, dažādi krāsaini dekori kūkām, trauciņš, kur ielikt tieši vienu kapkeiku pusdienu pauzei darbā, plastmasas trubiņas, ar ko «izcelt» mafina viduci, ko piepildīt ar krēmu, mafinu papīrīši un – pats galvenais – pārbaudīta, ar roku rakstīta Black Bottom Cupcakes recepte.
Agrāk es vīpsnāju par to, kā latviešu valodā atveido cupcakes, bet tagad, rakstot recepti, nonāku sprukās – par kēksiņiem vai mafiniem šos nepiedien saukt. Jācer, ka ar laiku radīsies kāds visai latvisks apzīmējums šim našķim (minikūciņas?). Lai gan – pie nosaukuma mafins visi jau laikam ir pieraduši. Tad jau pieradīs arī pie kapkeika.

Panna Cotta ar vasaras ogām

Panna Cotta ir viens no maniem mīļākajiem desertiem. Protams, protams – trekns bez gala, bet, šķaidot ar pienu, tas mēdz noslāņoties un tik un tā augšupusē izveidojas kalorijām bagātā krējuma kārta, bet apakšā slēpjas liesais piena deserts, kas, salīdzinot ar «īsto» mantu, liek vilties.
Taču vasara ir īsa un es padodos šī saldēdiena priekšā. Šoreiz gatavoju to ar visām ogām, kas bija mājās – avenēm, lielogu mellenēm un jāņogām.

Brauniji ar glazūru

Dace no Amerikas ir atvedusi autentisku turienes brauniju recepti. Un ne jau parastu brauniju, bet gan ar glazūru. Jāatzīst – tik saldi, ka pat zobi sāk sāpēt, bet nav jābaidās, ka kāds apēdīs uzreiz divus gabaliņus.
Ja nepatīk saldi kārumi, tad šī nebūs īstā recepte, ko izmēģināt. Visiem citiem kārumniekiem gan tā būs tieši laikā.
Līdz šim esmu izmēģinājusi dažādās brauniju receptes bez glazūras, bet šie ir tieši tas, ko reizēm vajag – saldi, trekni, baudpilni.

Dikāna (Dukan) brauniji

Kolēģe ietur šobrīd populāro Dikāna (Dukan) diētu. Reiz darba virtuvē redzēju, kā viņa mikroviļņu krāsnī gatavo maizi. Četras minūtes un gatavs. Aizdomīgi, vai ne? Un tad viņa iedeva pagaršot – mm, lieliska! Ar interesi sāku gūglēt visādas receptes, ko šī diēta piedāvā. Un atradās par brauniji. Neticās, ka braunijus varētu kaut kādā mērā padarīt veselīgus vai vismaz diētai draudzīgus. Taču nē – var. Protams, nevar salīdzināt ar treknajiem un šokolādīgajiem izstrādājumiem, taču šie ir visai laba alternatīva (garšo gan drusku pēc skaidām).
Šis ir arī mans pirmais mēģinājums kaut ko cept un cukura vietā izmantot saldinātāju. Labi, nebūs gluži tiesa – reiz cepu olbaltuma cepumus un sapratu, ka cukurs ir ne vien saldinātājs, bet arī apjomu un formu nodrošinoša viela. Šajā reizē gan eksperiments godam izdevās.

Panna cotta ar avenēm

Šī ir visgaršīgākā panna cotta, ko esmu ēdusi! Kam vien esmu šo gatavojusi, atzinuši par ļoti labu. Arī ar mellenēm bija ļoti garšīgi, bet, manuprāt, avenes dod perfektu skābuma un salduma proporciju. Tā tiešām ir maģija, kā labi produkti pārvēršas izcilā ēdienā. Kamēr vēl dārzā vai tirgū ir atrodamas rudens avenes, šo desertu vajadzētu gatavot, cik vien iespējams bieži.

Mammas pončiki

Es joprojām atceros to dienu, kad pirmo reizi cepu pončikus un briesmīgi izgāzos. Kopš tās reizes arī neesmu tiem ķērusies klāt, jo tā bija liela vilšanās.
Nesen biju aizbraukusi pie vecākiem un mamma no saldētavas izcēla biezpiena paciņu un parādīja, kā tas darāms. Un, protams, šī ir pavisam cita lieta – īsti pončiki. Labi, labi, nestrīdēsimies par to, kas ir pončiks un kas eļļā vārītas biezpiena bumbiņas. Mūsmājās šie jau kopš manas bērnības un vēl senāk tiek saukti par pončikiem.

Rolbiskvīts ar putukrējumu un zemenēm

Es vairākas reizes esmu mēģinājusi gatavot rolbiskvītu, bet bez panākumiem – lielākoties tā ir sanākusi plāna, gumijaina pankūka, kas tiek izlidināta miskastē. Pēdējā reize bija pirms diviem gadiem, tāpēc nolēmu mēģināt pēdējo reizi. Vairākkārt zvanīju mammai, prasot, kā pareizi jādara tas vai tas, bet galu galā viss izdevās labi un vienīgā problēma bija izdomāt, kā pareizi rakstāms vārds «rolbiskvīts».
Putnupr šo nosauca par vakara naglu un nodēvēja rolbiskvītu par cuceku, jo ruletes sāns tā spīdēja, ka prasījās iepliķēt kā mazu sivēnu.

Groziņi ar vaniļas krēmu

Pēc tam, kad mani pievīla portugāļu vaniļas pīrāgi, likās, ka visu glābs groziņi no smilšu mīklas. Uzvārīju krēmu, kam pievienoju nevis vaniļas cukuru, bet mazos, melnos punktiņus no vaniļas pāksts, un liku smilšu mīklas groziņos. Lai nav gari jāstāsta, vislabāk rezultātu raksturo Sku. Viņa atnāca un, kamēr es rosījos pa virtuvi, māsa un actuale viņu pacienāja ar gatavajiem groziņiem. Sku bija ļoti pārsteigta: «Kā tu iedomājies groziņus pildīt ar mannā biezputru?» Un tiešām, es tos vairs nespēju uztvert citādi kā vien mannā groziņus, lai gan pildījums bija tāds pats, kā iepriekš, un toreiz šķieta diezgan labs.

Portugāļu vaniļas pīrāgi

Portugāļu vaniļas pīrāgi Zvaigzne ABC grāmatā Sāļie un saldie pīrāgi izskatījās tik kārdinoši, ka bija pilnīgi skaidrs, ka tie jāizmēģina. Garšīgi, bet nezinu, kā lai tiek galā ar mīklas groziņu apcepšanu pirms pildīšanas – es nespēju iedomāties, kā ar mīklu izklātās mafinu formiņās varētu vēl ietūcīt cepamā papīra kārtu un zirņus, lai mīkla cepoties neuzceltos. Iespējams, to var izdarīt, bet es pat nemēģināju. Vienkārši ieklāju mīklu formiņās un sadurstīju ar dakšu, lai tik ļoti nepiepūšas. Protams, tik un tā jau sapūtās.

Franču ābolkūka jeb tarte tatin

Domājot par brīvdienu izklaidēm, iemetu skype čatā actualei dažas receptes, lai būtu vieglāk izvēlēties, ko gatavot sestdienas pusdienām. Viena no deserta receptēm bija franču ābolkūka jeb tarte tatin. Actuale uzreiz pamanīja piezīmi, ka šī ēdiena gatavošana var būt visai piņķerīga, bet izdošanās gadījumā tas ir ļoti gards. Un mums viss tiešām gāja kā pa diedziņu, līdz apgāzām pannu otrādi…