Svētku kūka

Lai Ziemassvētku vakarā galdā būtu kārtīga kūka, to vislabāk cept dienu iepriekš vai no rīta. Taču, tā kā no rīta tāpat daudz darbu (mūsmājās parasti cep pīrāgus un piparkūkas), vislabāk der iepriekšējās dienas vakars, turklāt – tad darbi sadalīti pa divām dienām un svētkos mazāks nogurums. Lai nav tā, kā tajā Bidstrupa Ziemassvētku karikatūrā…
Šajā kūkā apvienojas divas jau iepriekš publicētas receptes – biskvīts no velnišķīgi garšīgās šokolādes kūkas un krēms no sarkanbaltsarkanās kūkas. Kopā garšo patiesi dievīgi!

Kolibri kūka

Dace jau pirms laba laika man atsūtīja izkopētu recepti no kādas amerikāņu pavārgrāmatas kūkai, kas piesaistīja ar savu nosaukumu – kolibri kūka (Hummingbird cake). Sastāvdaļu bija samērā daudz un ilgu laiku man nebija skaidrs, kā tas viss – kanēlis, rieksti, banāni un ananāsi – garšos kopā. Pārliecības par to man nebija arī brīdī, kad kūka devās krāsnī. Tāpēc liels bija mans pārsteigums, cik labi tas viss kopā garšo. Rezultātā ir salda, trekna un sātīga kūka, un pat rūdīti saldummīļi tiek galā tikai ar mazu gabaliņu. Īsti svētkiem piemērota kūka.

Sarkanbaltsarkanā kūka (Red Velvet Cake)

Pirms kāda laika cepu Red Velvet Cake, bet izmantoju krāsu, kuras spēkos nebija nokrāsot mīklu, un sanāca parasta kūka ar brūno biskvītu. Man vajadzēja ilgu laiku, lai saņemtos un otrreiz uzceptu sarkanbaltsarkano kūku. Dažu gadu laikā krāsvielu piedāvājums ir kļuvis bagātīgāks un vilšanās sajūta mazinājusies. Līdz brīdim, kad es šim notikumam nobriedu, mēs ar Inesi izpētījām kaudzi dažādu recepšu un noskatījāmies neskaitāmus video.
Ņemot vērā, ka tuvojas 4. maijs, šī kūka ir izcili piemērota svinību noskaņai, turklāt – tā garšo brīnišķīgi.

Vaniļas mazkūciņas (cupcakes)

Es jau sen gribēju uzcept kārtīgus kēksiņus ar iespaidīgu krēma cepurīti. Atvilknē bija gan konditorejas maisiņi, gan uzgaļi, pat pārtikas krāsvielas un visdažādākās pērlītes, bet nevarēju saņemties, jo tas šķita pārāk sarežģīti. Nieki vien! Par to pārliecinājos Rasa meistarklasē, kur Signe Meirāne piedāvāja pamēģināt darboties ar maisu, kas pilns ar krēmu. Kūka vienā rokā, krēma turza otrā un pazūd laiks. Tas tiešām ir eiforisks brīdis, kad krēms nonāk uz kēksiņa un pārvēršas brīnumainā meistardarbā.
Un, ja ir jautājums par to, kā viens kēksiņš atšķiras no otra, tad atbilde ir pavisam vienkārša – ja pēc viena mafina notiesāšanas var apēst vēl vienu, tad visdrīzāk mazkūciņu ar krēma rozi var apēst tikai vienu.

Magoņu torte ar sviesta krēmu

Rakstot par šo magoņu torti ar sviesta krēmu, nezinu, ar ko sākt, jo tā vienlīdz iepriecināja, kā lika vilties. Sāksim ar pozitīvo. Lai arī tortes diametrs ir tikai 20 centimetri ar astīti, tā ir milzīga, ko panāk trīs ripas, un izskatās patiesi iespaidīgi. Nereti gadās, ka kūku biskvīti ir nelīdzeni – ar ievērojamu kalniņu vidus daļā, ar ko grūti tikt galā, ja vēlas biskvītus likt vairākās kārtās. Šīs kūkas biskvīti ir ideāli – vienmērīgi paceļas un, smērējot kūku ar krēmu, nav jāsatraucas, ka vienā pusē jāliek vairāk krēma, lai torte izskatītos kā nākas.
Taču ir arī mīnusi, kas ved pie labiem secinājumiem.
Pirmkārt, ikdienas veikalos pieejamās garšvielas ir samērā švakas (vai arī paspējušas atšālēties manā garšvielu atvilktnē) un, lietojot receptē norādīto daudzumu, no potenciāli bagātīgajām garšām neko nevar just. Taču to var labot, rūpīgāk meklējot kvalitatīvas garšvielas.
Otra lieta – mandeļu ekstrakts, ko nevarēju veikalā atrast. Izlēmu izmantot mandeļu esenci, bet man bija aizdomas, ka garša būs neganti sintētiska. Un tā arī bija. Lai arī es to pievienoju ļoti piesardzīgi, rezultāts bija pārāk nikns. Secinājums – labāk iztikt bez, nekā piepilināt par daudz. Taču, iespējams, kulinārijas guru zinās, kur pie mums atrast mandeļu ekstraktu.
Treškārt, sviesta un pūdercukura krēmam nepieciešams izcils sviests, kas, termiski neapstrādāts, labi garšotu un būtu patīkamā konsistencē.
Un vēl, mēs ar actuale nomocījāmies, lai atšifrētu, kas ir «cream of tartar». Beigās nonācām pie tā, ka tas visdrīzāk ir vegāniem piemērots cepamais pulveris. Izrādās, ka arī pie mums tādu var nopirkt – Biotēkā ir Biovegan cepamais pulveris.

Panna cotta ar avenēm

Šī ir visgaršīgākā panna cotta, ko esmu ēdusi! Kam vien esmu šo gatavojusi, atzinuši par ļoti labu. Arī ar mellenēm bija ļoti garšīgi, bet, manuprāt, avenes dod perfektu skābuma un salduma proporciju. Tā tiešām ir maģija, kā labi produkti pārvēršas izcilā ēdienā. Kamēr vēl dārzā vai tirgū ir atrodamas rudens avenes, šo desertu vajadzētu gatavot, cik vien iespējams bieži.

Groziņi ar vaniļas krēmu

Pēc tam, kad mani pievīla portugāļu vaniļas pīrāgi, likās, ka visu glābs groziņi no smilšu mīklas. Uzvārīju krēmu, kam pievienoju nevis vaniļas cukuru, bet mazos, melnos punktiņus no vaniļas pāksts, un liku smilšu mīklas groziņos. Lai nav gari jāstāsta, vislabāk rezultātu raksturo Sku. Viņa atnāca un, kamēr es rosījos pa virtuvi, māsa un actuale viņu pacienāja ar gatavajiem groziņiem. Sku bija ļoti pārsteigta: «Kā tu iedomājies groziņus pildīt ar mannā biezputru?» Un tiešām, es tos vairs nespēju uztvert citādi kā vien mannā groziņus, lai gan pildījums bija tāds pats, kā iepriekš, un toreiz šķieta diezgan labs.

Melleņu Panna Cotta

Mellenes ir ļoti garšīgas, Panna Cotta arī. Kāpēc to neapvienot? Tā arī izlēmu darīt, un, nevis samačkāt ogas zaptē, ko pārliet desertam, bet apliet mellenes ar nesarecējušu Panna Cotta masu. Un rezultāts ir burvīgs, patiesi burrrrrrrrrrvīgs.

Šokolādes muss

Chocolate mousse – skan taču kārdinoši? Tāpēc arī man gribējās pamēģināt – kas tad tas tāds ir. Kaut kas līdzīgs reiz jau mēģinātajam šokolādes krēmam, taču bez želatīna – pūkaino tekstūru veido putukrējums un atsevišķi sakulti olu dzeltenumi un baltumi.
Pēc tam ir daudz netīru bļodu, bet citādi viss labi.

Creme Brulee (Crème Brûlée)

Šobrīd cepeškrāsnī silst jau trešā creme brulee porcija šīs nedēļas laikā. Tas tik ir kaut kas!
Salds un maigs krēms, kurš pilns ar maziem, melniem vaniļas punktiņiem. Sākumā likās, ka ar vienu trauciņu būs par īsu, bet ir tieši kā reiz laikā – ne par daudz, ne par maz.