Tomātu kūka

Neesmu īsti pārliecināta, kā šo tomātu ēdienu saukt – tā varētu būt gan pica, gan kūka, gan tarte. Visi nosaukumi der. Taču apzīmējums nav nemaz tik svarīgs, galvenais, ka labi garšo. Un šis tomātu ēdiens patiešām garšo ļoti labi. Silta, nesen no krāsns nākusi tomātu kūkas šķēle, kopā ar glāzi vīna vai alus rudens vakaros kopā ar draugiem pazudīs ātri vien. Domāju, ka šis ēdiens der gan kā uzkoda, gan kopā ar salātiem kā pamatēdiens. Abējādi būs labi.

Ātrās picas ar svaigā siera bumbiņām

Pēdējā laikā esmu pasākusi taisīt picas, ņeķēpājoties ar mīklas gatavošanu. Tā vietā par pamatni ņemu plāno arābu maizīti – tieši tik liela, cik vienai picas porcijai nepieciešams. Un apaļa!
Protams, picas mīkla nav nekas grūts, bet tā ir ērtāk reizēs, kad jāpabaro daudz tukšu vēderu – no vienas porcijas pietiek divām lielajām plātsmaižu pannām. Turpretī šīs apaļās arābu maizītes ir ērtākas reizēs, kad paēst vēlas divi.
Šoreiz gribējās mērci savārīt pašai. Nu labi, mērce nav no svaigiem tomātiem, bet gan no konservētiem, bet man šķiet, ka tagad, kamēr siltumnīcas vēl nav pilnas ar īstiem un smaržīgiem pašmāju tomātiem, šādi ir gana labi. Tas gan šo picu nepadara visai ātru, bet tas arī nenozīmē, ka jāpavada stundām ilgs laiks, sēžot pie plīts.

5diena=pica

Vakar, kā pie piektdienas, atkal bija picu vakars. Šoreiz izdomāju uztaisīt sāļo plātsmaizi gan no gatavā maisījuma, gan no paštaisītas mīklas. Sāku ar paštaisīto – ja nu labi sanāk. Atradu Sirmā picas mīklas recepti, uz svariem precīzi nomērīju miltus, pieliku sāli, cukuru un sauso raugu, pielēju eļļu. Nekas nesanāk. Pie receptēm jau neraksta – lūdzu, domājiet līdzi ar galvu. Ja tas nav īpaši pieminēts, es to arī nedaru.
Izrādās, ka šajā receptē laikam bija aizmirsts pierakstīt, ka vajag arī ūdeni. Tad nu, pamatojoties uz aptuveno attiecību, kas bija minēta uz mīklas sausā maisījuma, pielēju vēl ūdeni. Viss sanāca diezgan labi, tāpēc cerību pilna noliku mīklu, lai tā paraudzējas. Uztaisīju arī no gatavā maisījuma, tā likās labāka, un sāku ar to. Virsū liku visu to pašu, ko iepriekšējā reizē. Sanāca jau garšīgi. Uztaisīju arī otru picu no paštaisītās mīklas. Nekādas vainas, pašai jau šķiet, ka tāda ir garšīgāka nekā no mīklas maisījuma, bet tas varētu būt pagalam subjektīvs viedoklis. Interesanti, ka atkarībā no tā, vai sēnes ir virs vai zem tomātiem, pica izskatās pavisam citādi. Un jā, no paštaisītā mīkla bija tik daudz, ka puse palika pāri, to ieliku saldētavā citai reizei.

piektdienas vakara izklaides

Tad nu tā. Kundziņam vakar bija puišu vakars, un arī es nolēmu uzdzīvot zaļi un cept picu. Sanāca tiešām baigi garšīga. It kā jau nekā sevišķa, bet mājās gatavota pica man garšo daudz labāk nekā Lulū vai Čili. Iespējams, tāpēc, ka neviens neskopojas ar sastāvdaļām un nesver pēc priekšrakstiem. Jāatzīstas, ka arī tagad man krāsnī cepas pica. Tiesa gan mīkla ir no paciņas, bet, manuprāt, nav ne vainas. Sirsdmieram arī paskaitīju, cik daudz visa kā tur ir.

Tātad:

gatavais mīklas maisījums + 220 grami ūdens + 40 grami eļļas
70 grami kūpinātas gaļas (vairāk no vakardienas nebija palicis pāri),
70 grami paprikas,
200 grami šampinjoni,
350 grami tomātu,
300 grami siera.

Saliku to visu smuki uz pannas, šoreiz mīkla izklājās pa visu pannu un nesarāvās kā vakar. Man gan nav ne mazākās jausmas, kādēļ tā. Iespējams, vienkārši izkaisīju pannā mazāk miltus un mīkla pielipa. Es gan liku arī tomātu mērci, man tā tomēr prasās apakšā. Vēl pārkaisīju actuales atnestos marinētos asos piparus un marinētus gurķīšus.

Tagad tik jāgaida, kad tas viss sāks smaržot un aicināt uz laiskām svētdienas brokastīm, pa logu skatoties, kā snieg sniegs.

Es taču sirdsmieram skaitīju, cik daudz visa kā te ir. Parēķinot sanāk, ka visā lielajā pannā ir 30 FD vienības. Sadalot to visu 16 gabaliņos, vienā ir kādas divas vienības. Nav nemaz tik traki.

P.S. Vēl jau es vakar gribēju izmēģināt rīsu pudiņu vai vismaz burkānkūku, un pavisam noteikti – plūmju saldējuma kokteili. Taču tas viss palika nerealizētu plānu līmenī.