Cepeškrāsnī ceptas garneles

Gaidīju ciemiņus un nevarēju izdomāt, ko šoreiz ēdīsim. Lēmu par labu garnelēm, bet gribējās tās pagatavot kaut kā citādāk – saceptas pannā ar ķiploku un čili, protams, ir ļoti garšīgas, bet šoreiz vēlējos ko atšķirīgu. Pārskatot dažādas receptes, atdūros pret cepeškrāsnī ceptām garnelēm «kažociņā». Droši vien šādi gatavotas garneles var ēst ar dažādām piedevām, piemēram, salātiem, bet mēs svētkiem par godu našķējāmies ar garnelēm vien.

Siera standziņas

Šīs siera standziņas ir ļoti līdzīgas tradicionālajiem siera cepumiem, kur sviests, milti un siers ir vienādās proporcijās. Taču čili tās padara neatkārtojamas, turklāt liela nozīme ir tam, ka standziņas ir visai garas – var droši apēst tikai vienu un nebūs ne par maz, ne par daudz. Labi, varbūt būs par maz, bet nekas neliedz apēst vēl vienu. Un vēl vienu. Un vēl…

Pikantie siera krekeri

Kraukšķīgi, pikanti un sierīgi krekeri – nav daudz našķu, kas varētu mēroties spēkiem ar šiem, kas no šķīvja pazuda ārkārtīgi ātri.
Pats galvenais ir rūpīgi izrullēt mīklu, lai sānos tā nav biezāka kā vidū, un cepšanas laikā visu laiku uzmanīt, lai noķertu īsto brīdi, kad ņemt ārā no krāsns. Krekeriem jābūt gana kraukšķīgiem, bet ne piedegušiem.

Uzkodu iesmiņi – cūka melonēs

Protams, nosaukuma «cūka melonēs» autore ir actuale. Tieši tā arī ir – tās ir plānas vītinātas cūkgaļas šķēlītes, kas savirpinātas bumbiņās un kopā ar maziem, apetelīgiem meloņu gabaliņiem saspraustas uz koka iesmiņiem.
Tā ir visnotaļ klasiska garšu kombinācija un pārbaudīta vērtība, tāpēc ar to nevar nošaut greizi, cienājot draugus. Galvenais ir garšīga spāņu gaļa un gatava, salda melone.

Brokastu vīstokļi

Reizēm ir tā, ka brokastīs negribas neko no tā, ko parasti ēd – ne putru, ne maizītes, ne pārslas ar pienu vai musli ar jogurtu. Tajā pašā laikā vēders kurkst un pieprasa ēdienu. Tajās reizēs priecājos, ja mājās atrodas arābu maize vai kāds cits «ietinamais» materiāls, kausētais siers, dārzeņi un kāda garšīga desa. Šoreiz tā visa bija gana un izdevās gardas brokastis tādā rītā, kad nekas nav gana labs.

Svaigā siera un rupjmaizes uzkodas

Kad strādājām centrā, netālu no darba bija mazs veikaliņš, kur vienmēr bija atrodams šis tas, ko citās bodēs nemana. Tagad veikalam cits nosaukums, bet joprojām tur meklējami visādi jauki ēdamnieki.
Nesen gadījās būt šajā rajonā un man kā reiz bija visai daudz laika, lai varētu pamatīgi izpētīt piedāvājumu. Nobrīnījos un, protams, nopirku mazus, apaļus rupjmaizes ripulīšus, kas gan bija nosaukti par pumpermiķeļiem. Nereti žurnālos un visādos pasākumos ir uzkodas, kam pamatā šādi vai līdzīgi aplīši. Man gan vienmēr licies visai nepraktiski un izšķērdīgi no maizes izspiest figūriņas, jo nekad nav bijis skaidrs, kur likt pāri palikušo maizi. Protams, prātīgākais būtu to pārvērst rīvmaizē. Taču, lai izvairītos no visas tās ķēpāšanās, izmantošu šos ripulīšus. Taču – ko likt tiem virsū? Sieru! Taču šo pareizāk būtu saukt par sieru ar rupjmaizes aplīti nevis maizi ar sieru.

Volovāni (vol-au-vent) ar siera pildījumu

Ja visu esmu pareizi sapratusi, šie varētu būt volovāni, vol-au-vent jeb pavisam vienkārši – kārtainās mīklas bulciņas ar caurumu vidū, kas pildītas ar siera masu. Izskatās smuki un arī garšo labi. Kopumā šī ir tāda kā alternatīva tik ierastajiem mazajiem pildītajiem groziņiem.

Siera pīrāgs

Biju apņēmības pilna cept Vesterbotenas siera pīrāgu no Apgāda Zvaigzne ABC grāmatas Sāļie un saldie pīrāgi, bet šo sieru veikalā neatradu, tāpēc mums tapa leišu siera pīrāgs. Karsts garšo ļoti labi, kaut kas līdzīgs picai ar biezu, biezu siera kārtu, savukārt atdzisis līdzinās krāsnī ceptām siermaizītēm, kad rīvētu sieru sajauc ar olu.
Receptē teikts, ka šis pīrāgs ir paredzēts četrām porcijām. Ekspertu komisija vienojās, ka te sanāk astoņi prāvi siera pīrāga gabali.

Krabju nūjiņu salāti

Jā, jā, es zinu joku par krabju nūjiņām un nemaz negribu zināt, kurš loceklis krabim ir nūjiņa. Ir reizes, kad sagribas tieši krabju nūjiņas un viss. Un viens no labākajiem veidiem, kā tās izmantot, manuprāt, ir sakapāt salātos ar dārzeņiem. Protams, majonēze arī neskaitās tas labākais produkts, ar ko to visu sajaukt, un putnupr teju vai nokrita ģībonī, redzot, ka bļodā ieperinās vesela paciņa šīs mērces, bet jau atkal – ne jau katru dienu visu mērcējam majonēzē.

Krāsnī cepti sieri

Lai pagatavotu ceptu kamambēru, nopirku trīs parastā veikalā pieejamus šī tipa sierus. Tā teikt, «īsts» nebija neviens – viens vietējā ražojuma un divi poļu. Ņemot vērā nelielās cenas atšķirības, visi garšoja diezgan līdzīgi – cits staipīgāks, cits eļļaināks, bet garša ļoti līdzīga. Šādā gadījumā galvenais būtu kompānija un garšīga ķiplokmaizīte.