Ķirbja krēmzupa ar čili

Pirmo šī rudens ķirbja zupu ēdu lietainā dienā darba ēdnīcā. Sapriecājos, cik viņiem forša un sezonāla ēdienkarte, bet smagi vīlos, jo tā bija nevis ķirbja, bet vegetas krēmzupa. Tāpēc sapratu, ka jāgatavo pašai, ja gribas tieši tādu, kā man garšo. Tātad, šī ir vēl viena versija par ķirbi un krēmzupu. Šogad man topā ir tieši šis variants, kur ķirbja saldumu un maigumu papildina krietna deva asuma – tieši tā kā vajag, lai aizdzītu rudens šķaudienu. Visbiežāk biezzupām izmantoju kausēto sieru, bet šķiet, ka šai labāk piestāv saldais krējums.

Ungāru gulašzupa

Rudenī vienu dienu paviesojāmies Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā un, protams, ēdām gulašzupu. Tā bija garšīga un sildoša, tāpēc izlēmu pamēģināt to savārīt mājās. Manuprāt, bez klimpiņām mierīgi var iztikt, tāpēc izmantoju recepti bez tām. Zupa sanāca brīnišķīga, un man gribētos teikt, ka pat labāka kā Budapeštas restorānā. Protams, nevar noliegt, ka zupas pagatavošana ir visai laikietilpīga, bet tā jau ir ar lielāko daļu zupu.

Laša zupa ar kausēto sieru

Zivju zupa nav tas tipiskākais ēdiens, ko gatavoju. Taču vajag izmēģināt. Jo īpaši pēc tik garšīga apraksta, kā man izstāstīja šo recepti vēlā darbadienas vakarā, kad vēders rāvās čokurā un siekalas skrēja mutē, klausoties vien. Un patiesi – visnotaļ jauka zupa, ja vien garšo zivis. Un grūti iedomāties, kāpēc lai kāds, kam negaršo zivis, vārītu zivju zupu. Krāsaina, viegla (visādās nozīmēs) un sildoša.

Ķirbju krēmzupa

Šī ir īsta rudens zupa, ko ēst dienās, kad drusku līņā un aiz loga vīd krāsainas lapas un paukšķ zīles. Nekā sarežģīta un nekā pārdabiska – principā zupa no visa, kas ledusskapī. Kartupeļu nav? Nu nekas, var iztikt bez tiem. Tāpat var pievienot ko tādu, kas nav manā ledusskapī, piemēram, kādu tomātu bez mizas vai puķkāpostu. Arī proporcijas grūti iesakāmas – kā nu kuram labāk garšo. Galvenais, lai ir ķirbis.

Zaļo zirnīšu biezzupa

Man garšo dažādi pākšaugi – pupas, zirņi, lēcas, bet zaļie zirnīši man kaut kā ne pārāk. Taču biezzupā tie garšo ļoti labi, turklāt šai zupai neko daudz nevajag – saldētus zaļos zirnīšus, sīpolu, buljonu un saldo krējumu. Ja nu atradīsies baltmaizes grauzdiņi un kādi diedzējumi, būs pavisam labi. Gan jau kādam saldētavā vēl ir aizķērušies zirņi no vasaras, bet man bija paciņa no veikala – ar to divu cilvēku vakariņām bija pilnīgi pietiekami.

Taizemiešu vistas zupa ar nūdelēm

Šī bija viena no reizēm, kad man bija iepirktas visas (!!!) sastāvdaļas, ko prasa recepte un vilku līdzi ar pirkstu, kas rakstīts grāmatā. Nezinu, kas pie vainas, bet rezultāts nebija tāds, kādu biju cerējusi sagaidīt. Pirmo nepatīkamo pārsteigumu sagādāja kokosriekstu piens – tas bija akmens ciets. Kad no bundžas jau biju izrubinājusi gandrīz visu vajadzīgo daudzumu, mani pārsteidza tas, ka apakšā gaidīja kokospiena šķidrā puse. Rezultātā zupa sanāca nevis krēmīga, bet drīzāk graudaina – tā vien likās, ka var saskatīt mazmazītiņas kokospiena pārsliņas. Labi, ka actuale, katram gadījumam, atnāca labi sagatavojusies – ar vegetu.

Gaileņu zupa

Biju ciemos pie mammas, un viņa pagatavoja gaileņu zupiņu – nekā tāda, bet garšoja kolosāli. Īsta rudens zupa – sēnes no meža, dārzeņi no sava dārza, tikai siers no veikala.
Mēģināju to atkārtot savās mājās. Sanāca līdzīgi, bet kaut kā ne tikpat labi. Varbūt pie vainas tirgus gailenes un dārzeņi, varbūt mammai vienkārši viss izdodas labāk.

Daces tomātu zupa

Šo tomātu zupu Dacei ierādīja draudzene kā kādas tautas nacionālā ēdiena modernizēto versiju. Viņa gan šķendējas, ka tā nesanākot tik laba, kā vajadzētu, bet man šī ir Daces lieliskā tomātu zupa. Parasti, kad viņa nāk ciemos, ēst taisu es, bet šoreiz šefību pār virtuvi uzņēmās viņa un uztaisīja ļoti garšīgu zupu. Šī gan nav tik ātri pagatavojama kā tomātu zupa, ko man reiz iemācīja Antonija, taču krietni treknāka un aukstā laikā sildošāka.
Čili dēļ zupa sanāk visai asa, bet zilais siers dod sāļumu un specifisku rūgtumiņu, kas ies pie dūšas tiem, kam garšo šis produkts. Ja negaršo zilais siers, mierīgi var iztikt, bet, ja nopircies dikti spēcīgs, var likt mazāk, tāpat saldo krējumu var izvēlēties nevis ar 35% tauku saturu, bet liesāku, lai mazāki sirdsapziņas pārmetumi, pavasarim tuvojoties.

Vistas zupa

Filmās parasti rāda, ka slimnieki ēd vistas zupu. Nezinu, vai ietekmējoties no tā, bet arī man sagribējās cāļa zupu savai vistas dvēselei vai vistas zupu cāļa dvēselei. Un ziniet, tiešām – drusku palīdz.
Zupa ir gana garšīga, lai to ēstu arī tad, ja nekādu slimības pazīmju nav, jo sevišķi ziemā – silta un patīkama.

Maizes zupa

Kurš būtu domājis, ka maizes zupu ir tik viegli uztaisīt! Tas varbūt pat ir vienkāršāk nekā nopirkt veikalā, katrā ziņā – garšīgāk, krietni garšīgāk. Man patīk tāda biezāka maizes zupa, un šajā gadījumā tā tieši tāda arī ir. No paciņas reizēm sanāk tāda ūdeņaina, bet paštaisītā sanāca perfekti bieza un maizīga. Uzsēdini vēl tai virsū tādu kārtīgu putukrējuma piku, sacel kājas uz galda un priecājies.