Vaniļas mazkūciņas (cupcakes)

Es jau sen gribēju uzcept kārtīgus kēksiņus ar iespaidīgu krēma cepurīti. Atvilknē bija gan konditorejas maisiņi, gan uzgaļi, pat pārtikas krāsvielas un visdažādākās pērlītes, bet nevarēju saņemties, jo tas šķita pārāk sarežģīti. Nieki vien! Par to pārliecinājos Rasa meistarklasē, kur Signe Meirāne piedāvāja pamēģināt darboties ar maisu, kas pilns ar krēmu. Kūka vienā rokā, krēma turza otrā un pazūd laiks. Tas tiešām ir eiforisks brīdis, kad krēms nonāk uz kēksiņa un pārvēršas brīnumainā meistardarbā.
Un, ja ir jautājums par to, kā viens kēksiņš atšķiras no otra, tad atbilde ir pavisam vienkārša – ja pēc viena mafina notiesāšanas var apēst vēl vienu, tad visdrīzāk mazkūciņu ar krēma rozi var apēst tikai vienu.

Black Bottom Cupcakes

Mana mīļā draudzene Dace, kura ir aizbraukusi uz Ameriku, atsūtīja man brīnumkasti, pilnu ar dzimšanas dienas dāvanām. Tur bija bļodas izkasāmā lāpstiņa jeb spatula, dažādi krāsaini dekori kūkām, trauciņš, kur ielikt tieši vienu kapkeiku pusdienu pauzei darbā, plastmasas trubiņas, ar ko «izcelt» mafina viduci, ko piepildīt ar krēmu, mafinu papīrīši un – pats galvenais – pārbaudīta, ar roku rakstīta Black Bottom Cupcakes recepte.
Agrāk es vīpsnāju par to, kā latviešu valodā atveido cupcakes, bet tagad, rakstot recepti, nonāku sprukās – par kēksiņiem vai mafiniem šos nepiedien saukt. Jācer, ka ar laiku radīsies kāds visai latvisks apzīmējums šim našķim (minikūciņas?). Lai gan – pie nosaukuma mafins visi jau laikam ir pieraduši. Tad jau pieradīs arī pie kapkeika.