Brīvdienu omlete

Vēliem brīvdienu rītiem piestāv ēdieni, kas atšķiras no ikdienā ēstajiem. Ja katru rītu ēd auzu putru, svētdienas rītā gribas kaut ko citu. Ko tādu, kas prasa ilgāku laiku un rada lielāku prieku – pankūkas, omleti, krāsnī ceptas maizītes.
Vienās brīvdienās brokastlaikā ciemos nāca Kaspars, un es sapratu, ka, cepot omleti pannā uz plīts, mums visiem varētu būt «par īsu». Tā nu visu to pašu liku lielākā karstumizturīgā traukā un cepu cepeškrāsnī. No šīs reizes omleti tā cepu regulāri – garšīgi, liela porcija, nav jāpieskata.

Bez čaumalas vārītas olas

Agrāk mani nedaudz biedēja bez čaumalas vārīto olu šķidrais viducis. Tagad esmu mainījusi savas domas – tas šajā olu ēdienā ir pats labākais. Tas ir tik spilgti dzeltens, tik dzīvs! Tajā var pamērcēt maizi, un nevajadzēs ne majonēzi, ne kādas citas piedevas. Jā, bez čaumalas vārītas olas var ēst visdažādākajos veidos, bet man šķiet, ka reizēm nevajag neko vairāk kā šo olu, sviestmaizi un pavasara dīgstus. Un brokastis ir izdevušās.