Cēzara salāti ar garnelēm

Man jau šķiet, ka vislabākie Cēzara salāti ir klasiskie – tikai romiešu salātlapas, laba mērce, grauzdiņi un siers. Kopš esmu atklājusi šo salātu mērci, šķiet, ka labākas nav pat restorānos.
Taču reizēm, kad nāk ciemiņi vai gribas sevi palutināt, der smalkāka šo salātu versija, piemēram, ar garnelēm. Ātri, garšīgi, krāsaini!

Svētku kūka

Lai Ziemassvētku vakarā galdā būtu kārtīga kūka, to vislabāk cept dienu iepriekš vai no rīta. Taču, tā kā no rīta tāpat daudz darbu (mūsmājās parasti cep pīrāgus un piparkūkas), vislabāk der iepriekšējās dienas vakars, turklāt – tad darbi sadalīti pa divām dienām un svētkos mazāks nogurums. Lai nav tā, kā tajā Bidstrupa Ziemassvētku karikatūrā…
Šajā kūkā apvienojas divas jau iepriekš publicētas receptes – biskvīts no velnišķīgi garšīgās šokolādes kūkas un krēms no sarkanbaltsarkanās kūkas. Kopā garšo patiesi dievīgi!

Kolibri kūka

Dace jau pirms laba laika man atsūtīja izkopētu recepti no kādas amerikāņu pavārgrāmatas kūkai, kas piesaistīja ar savu nosaukumu – kolibri kūka (Hummingbird cake). Sastāvdaļu bija samērā daudz un ilgu laiku man nebija skaidrs, kā tas viss – kanēlis, rieksti, banāni un ananāsi – garšos kopā. Pārliecības par to man nebija arī brīdī, kad kūka devās krāsnī. Tāpēc liels bija mans pārsteigums, cik labi tas viss kopā garšo. Rezultātā ir salda, trekna un sātīga kūka, un pat rūdīti saldummīļi tiek galā tikai ar mazu gabaliņu. Īsti svētkiem piemērota kūka.

Sparģeļu un rikotas kīšs

Vislabāk man laikam patīk vienkārši sālsūdenī viegli apvārīti sparģeļi un tad fiksi apcepti sviestā. Taču, tā kā man garšo gan sparģeļi, gan siers, gan kīšs, uz sezonas beigām meklēju recepti, lai to visu apvienotu. Un te nu tas ir – sparģeļu un rikotas kīšs ar parmas sieru. Brīnumgardi. Labi garšo gan silts, gan auksts. Ja nu paliek pāri, nākamajā dienā var pasildīt un vēlreiz ēst siltu.

Sarkanbaltsarkanā kūka (Red Velvet Cake)

Pirms kāda laika cepu Red Velvet Cake, bet izmantoju krāsu, kuras spēkos nebija nokrāsot mīklu, un sanāca parasta kūka ar brūno biskvītu. Man vajadzēja ilgu laiku, lai saņemtos un otrreiz uzceptu sarkanbaltsarkano kūku. Dažu gadu laikā krāsvielu piedāvājums ir kļuvis bagātīgāks un vilšanās sajūta mazinājusies. Līdz brīdim, kad es šim notikumam nobriedu, mēs ar Inesi izpētījām kaudzi dažādu recepšu un noskatījāmies neskaitāmus video.
Ņemot vērā, ka tuvojas 4. maijs, šī kūka ir izcili piemērota svinību noskaņai, turklāt – tā garšo brīnišķīgi.

Biezpiena virtuļi

Man jau sen gribējās nopirkt virtuļu pannu, lai beidzot varētu tos uzcept. Jā, nav problēmu nopirkt virtuli kādā no kafejnīcām – ir gan eļļā ceptie ar pūdercukuru, gan tie ar spilgtajām glazūrām, ko bieži vien sauc par donutiem, bet man tik un tā gribējās pamēģināt pašai pie tādiem tikt. Nesen nopirku pannu un ķēros pie darba. Šoreiz izmēģināju recepti no pannai līdzi nākušās grāmatiņas. Sanāca tiešām garšīgi, vēl tikai jāiemanās notrāpīt pareizās proporcijas glazūrai (bez tās gan mierīgi var arī iztikt).

Risoto ar safrānu, garnelēm un sparģeļiem

Risoto man nelikās nekas īpašs, kamēr nebiju pati to pagatavojusi. Tā kā pirmajai reizei vajadzēja būt īpašai, saliku kopā pašu labāko – Nigella Lawson safrāna risoto pievienoju vēl arī garneles un sparģeļus. Un tas tiešām bija dievu ēdiens. Var jau sūkstīties par to, ka 20 minūtes jāpavada pie pannas, nemitīgi maisot rīsus, bet tas ir tīrais nieks, salīdzinot ar rezultātu. Var, protams, iztikt bez safrāna, bet tas, kā zaļajiem sparģeļiem piestāv dzeltenie rīsi, ir iemesls pamēģināt.

Vaniļas mazkūciņas (cupcakes)

Es jau sen gribēju uzcept kārtīgus kēksiņus ar iespaidīgu krēma cepurīti. Atvilknē bija gan konditorejas maisiņi, gan uzgaļi, pat pārtikas krāsvielas un visdažādākās pērlītes, bet nevarēju saņemties, jo tas šķita pārāk sarežģīti. Nieki vien! Par to pārliecinājos Rasa meistarklasē, kur Signe Meirāne piedāvāja pamēģināt darboties ar maisu, kas pilns ar krēmu. Kūka vienā rokā, krēma turza otrā un pazūd laiks. Tas tiešām ir eiforisks brīdis, kad krēms nonāk uz kēksiņa un pārvēršas brīnumainā meistardarbā.
Un, ja ir jautājums par to, kā viens kēksiņš atšķiras no otra, tad atbilde ir pavisam vienkārša – ja pēc viena mafina notiesāšanas var apēst vēl vienu, tad visdrīzāk mazkūciņu ar krēma rozi var apēst tikai vienu.

Daces siera mafini

Dace man ik pa laikam atsūta kādu recepti, un šoreiz tā bija pārbaudīta siera mafinu pagatavošanas instrukcija. Man ar sāļajiem mafiniem tā īsti nekad nav veicies, tāpēc nolēmu pamēģināt – ja nu beidzot izdodas kas labs.
Vienīgā atkāpe no receptes bija pilngraudu milti – turēju rokā divas miltu pakas un Kristīne izvēlējās pilngraudu. Esmu izmēģinājusi arī ar «parastajiem» miltiem, un ar tiem sanāk ierastāki, pufīgāki mafini. Tātad – ja vēlas veselīgākus mafinus, lai sirdsapziņa nekliedz, jāizmanto pilngraudu milti, bet, ja gribas gaisīgākus, ņemam parastos kviešu miltus.

Brīvdienu omlete

Vēliem brīvdienu rītiem piestāv ēdieni, kas atšķiras no ikdienā ēstajiem. Ja katru rītu ēd auzu putru, svētdienas rītā gribas kaut ko citu. Ko tādu, kas prasa ilgāku laiku un rada lielāku prieku – pankūkas, omleti, krāsnī ceptas maizītes.
Vienās brīvdienās brokastlaikā ciemos nāca Kaspars, un es sapratu, ka, cepot omleti pannā uz plīts, mums visiem varētu būt «par īsu». Tā nu visu to pašu liku lielākā karstumizturīgā traukā un cepu cepeškrāsnī. No šīs reizes omleti tā cepu regulāri – garšīgi, liela porcija, nav jāpieskata.